19. februārī pavisam netālu no Latvijas robežas notika no
kodoldrošības viedokļa ļoti svarīgs, lai neteiktu, ka bīstams
pasākums. Ignalinas 2. energoblokā tika izņemta pēdējā nebojātā
izstrādātā kodoldegviela un nogādāta pagaidu glabātavā. No 1. bloka
nebojātā degviela izņemta jau pērnvasar. Tagad sāksies
sagatavošanās darbi bojātās kodoldegvielas izņemšanai, kas būšot
vēl komplicētāks pasākums.
Tā ziņots atomelektrostacijas mājaslapā. Pagaidām pasākums
noritējis veiksmīgi - bez avārijām.
Viss, kas notiek Ignalinas AES rūpnieciskajā teritorijā, attiecas
arī uz Latviju, jo stacija atrodas taisnā līnijā nepilnus desmit
kilometrus no Latvijas robežas un tikai 30 kilometrus no
Daugavpils. Atomelektrostacija tika izslēgta 2009. gada 31.
decembrī, un tagad tā pārtop milzīgā radioaktīvo atkritumu
glabātavā. Dažāda veida un drošības pakāpes konteineri virs un zem
zemes atradīsies speciālās būvēs pusotra kilometra rādiusā ap
Ignalinas AES. Tātad turpat blakus Latvijai atradīsies konteineru
simti, pilni ar izlietotu kodoldegvielu un radioaktīviem
atkritumiem.
Notiek sabiedriskā apspriešana
Pēc visas degvielas izvešanas no energoblokiem un sasaiņošanas
drošos metāla un betona apvalkos, sāksies arī pašas stacijas
demontāža un dekontaminācija (procedūra radiācijas piesārņojuma
novēršanai). Tas ir pasākums, kas teorētiski var atstāt ietekmi uz
vidi, arī Latvijas vidi. Tāpēc mūsu Vides pārraudzības valsts
biroja mājaslapā ievietots “Paziņojums par Ignalinas
atomelektrostacijas A-2 un V-2 bloku demontāžas un dekontaminācijas
ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu un
priekšlikumu sniegšanas iespēju”. Apspriešana turpināsies vēl līdz
25. februārim. Kurš kaut ko vairāk saprot no kodolfizikas, var
iedziļināties starojuma prognozēs un radionukleīdu emisiju devās,
kas uzrādītas ietekmes uz vidi novērtējuma pārskatā: “Pamatojoties
uz veikto novērtējumu, maksimālā gada reprezentanta efektīvā deva
būs 1,08Е-04 mSv, kas veido 1,08E-01% no puses ierobežotās
efektīvās devas - 0,2 mSv saistībā ar radionuklīdu izmešiem vides
gaisā. Iespējamais kaimiņvalstu iedzīvotāju apstarojums būs vēl
mazāks, jo tie atrodas lielākā attālumā no emisijas avota.”
Latvijas sabiedrībai atliek paļauties uz lietuviešu veiktajiem
aprēķiniem un optimistisko secinājumu, ka reaktora sagraušana un
sapakošana dzelzsbetona zārciņos nekādu bīstamību neradīs.
Viss būs ļoti labi
Lūk, daži citāti, no apspriežamā projekta kopsavilkuma:
“Plānotā saimnieciskā darbība tiks veikta Ignalinas AES
rūpnieciskajā teritorijā, tālu no pastāvīgām apdzīvotām vietām
Latvijā un Baltkrievijā. Nekāda ietekme uz Latvijas un
Baltkrievijas iedzīvotājiem vai acīmredzamas sociālās un
ekonomiskās vides izmaiņas netiek prognozētas.
Ņemot vērā to, ka plānotās saimnieciskās darbības radioloģiskā
ietekme uz vidi būs ievērojami mazāka, nekā iekļauts plānā, var
apgalvot, ka plānotā saimnieciskā darbība neradīs ietekmi uz
Baltkrievijas Braslavas rajona un Latvijas Daugavpils reģiona, kuri
atrodas tālāk no iespējamā emisijas avota, vides
komponentiem.
Ja notiek radioaktīvo materiālu izplatīšanās ārpus sanitārās
aizsardzības zonas robežām (3 km rādiusā) normu pārsniegšana, sāk
darboties Avārijas gatavības plāns un tiek īstenota radiācijas
stāvokļa novērošana SAZ un ārpus tās robežām. Ņemot vērā
izveidojušos stāvokli, jāīsteno iedzīvotāju aizsardzības ārpus SAZ
robežām pasākumi, kā arī personāla apstarošanas devu ierobežošanas
pasākumi.”
Ciest var tikai personāls
Un projekta kopsavilkuma noslēgumā vēlreiz ģenerālais
secinājums:
“Plānotā saimnieciskā darbība neradīs ietekmi nedz uz sociāli
ekonomiskiem, nedz uz kaimiņvalstu (Baltkrievijas un Latvijas)
vides komponentiem, nedz uz šo valstu iedzīvotāju veselību.”
Iespējamo avāriju analīze liecina, ka ciest var tikai darbinieki
likvidējamajā AES: “Incidentu, kas var rasties, veicot plānoto A-2
un V-2 bloku iekārtu demontāžas un dezaktivācijas saimniecisko
darbību, analīze rāda, ka to negatīvā ietekme iespējama tikai uz
personālu, kurš tieši veic demontāžas un dezaktivācijas darbus
savās darba vietās.”
Kopumā šajā Ignalinas AES likvidācijas projekta posmā plānots
demontēt un noglabāt 11 tūkstošus tonnu stacijas iekārtu. Lielākā
daļa radioaktīvo atkritumu (84%) tiks dezaktivēta līdz nulles
klasei, uz ko vairs neattieksies radioaktīvās drošības
prasības.
Vajadzēs vairāk svecīšu
Plānots, ka pilnīga Ignalinas AES likvidācija tiks pabeigta līdz
2038. gadam, un lietuviešiem šis lēnais process kalpos kā nemitīgs
atgādinājums par zaudēto enerģētisko neatkarību. Varbūt situācija
arī nav gluži tāda, kā pie Ignalinas AES slēgšanas prognozēja
politiķis Andrjus Kubiļus: “Izskatās, ka mūs gaida tumsa un sveces
gaisma.” Taču savā pēdējā darbības gadā AES saražoja 70% no
Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas.
No ieceres uzbūvēt jaunu un drošu atomelektrostaciju turpat netālu
Visaginā, nekas nav sanācis. Baltijas valstis un Polija nemācēja
vienoties par kopīgiem ieguldījumiem un sadalīt potenciālos
labumus. Tikmēr baltkrievi savu Astravjecas atomelektrostaciju
uzbūvēja, iedarbināja un tagad apgrūtina Eiropas enerģētikas tirgu
ar pārāk lētu elektrību. Lietuviešiem tagad atliek vien izdarīt
spiedienu uz sabiedrotajiem, Latviju ieskaitot, lai mēs no
Baltkrievijas elektrību jebkādu iemeslu dēļ nepirktu. Piemēram,
drošības apsvērumu dēļ - jo stacija ir pārāk tuvu Lietuvas robežai.
Tehniski tas ir tikpat kā neiespējami, bet politiski nepieciešami.
Nupat, pirmo reizi viesojoties Latvijā, jaunais Lietuvas ārlietu
ministrs Gabrieļus Landsberģis atveda Enerģētikas ministrijas
ziņojumu par pašreizējo elektroenerģijas tirdzniecību un viedokli
par Astravjecas atomelektrostaciju. Latvijas ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs to nodevis Ekonomikas ministrijai, bet attiecībā
uz izskatīšanas termiņiem Landsberģim neko nesolīja.
Imants Vīksne, Nra.lv
