Covid-19 500 eiro vienreizējais pabalsts tiks izmaksāts par 364
097 bērniem, un arī vēl tiem, kas piedzims laikā līdz ārkārtējās
situācijas beigām 6. aprīlī. Kopumā šī pabalsta izmaksai būs
vajadzīgi 182 miljoni eiro. Lai šī nauda sasniegtu mērķi, proti,
būtu atbalsts ģimenēm, Covid-19 infekcijas izplatības seku
pārvarēšanas likumā ir ietverta norma, kas šo pabalstu vismaz
teorētiski pasargā no izmantošanas parādu piedziņā, proti, saskaņā
ar likumā ierakstīto, “šis pabalsts nav pakļauts ieturējumu
veikšanai un parādu piedziņai”. Taču realitātē tiesu izpildītāji
varēs šo naudu izmantot parāda dzēšanai, ja vien viņi nebūs
saņēmuši parādnieka iesniegumu. Iemels šādai situācijai, kad, no
vienas puses, likums šo pabalstu sargā, bet, no otras puses, parādu
piedziņas procesa īstenotājiem ir tiesības kontā ienākušo naudu
izmantot parādu dzēšanai, ir tas, ka tiesu izpildītāji neredz
parādnieka kontā ienākušās naudas avotu. Martā kontā ieskaitītie
500, 1000 vai pat 4000 eiro var būt gan valsts pabalsts par vienu
vai vairākiem bērniem, gan arī darba alga, prēmija vai citi
ienākumi, kurus drīkst ieturēt parāda dzēšanai.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta
vecākā eksperte Daiga Filipsone Neatkarīgajai skaidro, ka
gadījumos, kad ir sagaidāms pabalsta ieskaitījums bankas kontā, par
to noteikti būtu informējami parāda piedziņas īstenotāji, nosūtot
iesniegumu ar situācijas izklāstu un lūgumu nevērst piedziņu uz šo
pabalstu, kā arī norādot tā apmēru. Iesniegumu var nosūtīt pa pastu
ierakstītā pasta sūtījumā vai elektroniski, ja dokumentu iespējams
parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
“Vēršam uzmanību, ka pēc pabalsta saņemšanas mēneša laikā naudas
līdzekļi no konta jānoņem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka parādu
piedziņas īstenotāji nespēs nošķirt līdzekļus, kas radušies no
valsts sniegtā atbalsta, no citiem līdzekļiem,” uzsver D.
Filipsone.
Arī tiesu izpildītāji (valsts amatpersonas, kuru pienākums ir
panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un
sabiedrības interesēs) aicina parādniekus laiklus sniegt
informāciju par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta saņemšanu 500
eiro apmērā par katru bērnu, lai šis pabalsts netiktu novirzīts
personas parādu segšanai. Pēc izskanējušās informācijas par 500
eiro pabalsta piešķiršanu par katru bērnu arī Latvijas Zvērinātu
tiesu izpildītāju padome ir saņēmusi daudz jautājumu no
parādniekiem, vai šo pabalstu tiesu izpildītāji drīkstēs ieturēt
parādu dzēšanai. “Tāpēc vēlamies visus informēt, ka ieturējumus no
šī pabalsta tiesu izpildītāji neveiks, jo tas ir vienreizējs
pabalsts, kas paredzēts atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem
Covid-19 krīzes radīto apstākļu mazināšanai. Tomēr, lai tiesu
izpildītājs tehniski spētu nodrošināt to, ka pabalsts netiek
ieturēts, parādniekam ir laikus jāinformē savs tiesu izpildītājs,
ka viņš šādu pabalstu saņems. Jāņem vērā, ka tiesu izpildītājs pats
nevar nevienā datu bāzē iegūt informāciju par to, vai parādnieks
saņem noteikta veida pabalstus. Šādu informāciju zina tikai pats
parādnieks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka parādnieks laikus informē
savu tiesu izpildītāju, jo īpaši šajā gadījumā, kad parādnieks
skaidri zina, ka martā saņems no valsts pabalstu ģimenēm 500 eiro
apmērā par katru bērnu,” uzsver Latvijas Zvērinātu tiesu
izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja parādnieks nebūs informējis tiesu
izpildītāju, šis pabalsts var tikt izmantots parādu dzēšanai.
Arī Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, ka parāda piedziņu nevar
vērst uz atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju
pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts
atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju
un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz sociālās
palīdzības pabalstiem un bērna uzturlīdzekļiem, kurus, pamatojoties
uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz
Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Tāpat no parāda piedziņas ir pasargātas kompensācijas izmaksas par
darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citas
kompensācijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba
tiesiskās attiecības, kā arī darbiniekam izmaksājamās summas sakarā
ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu
vietu.
Ilze Šteinfelde, Nra.lv
