- 2020.gada 30. decembrī tika paziņots, ka ES un Ķīna vienojas
noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un
Ķīnu. Ķīna apņēmās nodrošināt ES investoriem taisnīgāku attieksmi
un lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim. Ķīna piekrita arī ES
politikai par svarīgiem ilgtspējīgu attīstību veicinošiem
noteikumiem gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan piespiedu
darbu. Ķīna apņēmās ratificēt Starptautiskās darba organizācijas
(SDO) pamatkonvenciju. Kādas bija Ķīnas nozīmīgākās intereses
noslēgt šo līgumu?
- Pēc vairāk nekā septiņu gadu ilgiem kopīgiem centieniem Ķīna un
ES ir noslēgušas sarunas par investīciju nolīgumu starp Ķīnu un ES
un noslēgušas stabilu, augsta līmeņa un visām pusēm izdevīgu
investīciju nolīgumu. Tas ne tikai parāda Ķīnas apņemšanos un
pārliecību par augsta līmeņa atvērtības veicināšanu, bet arī
nodrošina Ķīnas un ES savstarpējām investīcijām lielāku piekļuvi
tirgum, augstāka līmeņa uzņēmējdarbības vidi, spēcīgākas
institucionālās garantijas un gaišākas Ķīnas un ES savstarpējo
investīciju perspektīvas. To ļoti slavēja visu jomu pārstāvji Ķīnā
un Eiropā, kā arī starptautiskā sabiedrība. Pastāv vispārējs
uzskats, ka šis ir pagrieziena punkts Ķīnas un ES ekonomiskajā un
tirdzniecības sadarbībā un multilaterālisma uzvara. Sarežģītajā
situācijā, kad pandēmija ir nopietni kaitējusi pasaules ekonomikai,
Ķīnas un ES investīciju nolīguma noslēgšana sekmēs pasaules
ekonomikas atveseļošanos, atbalstīs multilaterālismu un aizsargās
uz noteikumiem balstītu atvērtu pasaules ekonomiku.
Es vēlos uzsvērt, ka Ķīnas un ES investīciju nolīgums ir abpusēji
izdevīgs. Tas ir izdevīgs ne tikai Ķīnai un ES, bet arī pasaules
ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes veicināšanai. Tas atbilst
visu pušu interesēm un ekonomikas globalizācijas tendencēm, kā arī
atspoguļo pareizu vēstures attīstības virzienu.
- Vai ES un Ķīnas tuvināšanās var līdzsvarot saasinājumu ASV un
Ķīnas tirdzniecības attiecībās?
- Kā diviem lielākajiem pasaules spēkiem, diviem lielākajiem
tirgiem un divām lielākajām civilizācijām Ķīnas un Eiropas
attiecībām ir neatkarīga vērtība, un tām nevajadzētu būt pakārtotām
nekādu lielvaru attiecībām. Ķīna un ES ir visaptveroši stratēģiskie
partneri. Investīciju nolīguma noslēgšana starp Ķīnu un ES ir
saprātīga un neatkarīga. Šis nolīgums ir divpusējs ekonomikas un
tirdzniecības nolīgums starp Ķīnu un ES, un tas nav ne ģeopolitisks
rīks, ne arī vērsts pret trešo pušu interesēm un nekā tās
neietekmē. Covid-19 pandēmijas ēnā abas puses pārvarēja neskaitāmas
grūtības un panāca vienošanos, kas demonstrē brīvās tirdzniecības
un abpusēji izdevīgās sadarbības lielo pievilcību.
Pēdējā gada laikā, spītējot pandēmijai, Ķīnas un ES attiecības guva
jaunus panākumus. Ķīna pirmoreiz kļuva par ES lielāko tirdzniecības
partneri, abas puses parakstīja Ķīnas-ES ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu nolīgumu, nolēma izveidot divus augsta līmeņa dialoga
mehānismus vides, klimata un digitālajā jomā, kopīgi izveidoja
Ķīnas-ES zaļās sadarbības un digitālās partnerības attiecības.
Prezidents Sji Dzjiņpins un Eiropas līderi kopīgi paziņoja, ka ir
noslēgtas sarunas par Ķīnas un ES investīciju nolīgumu, ienesot
jaunu spēcīgu stimulu Ķīnas un ES sadarbībā un sniedzot lielu
labumu drūmajai pasaules ekonomikai.
Tas pierāda to, ka Ķīnas un ES sadarbībai, kamēr abas puses viena
otru saprot un vienlīdzīgi sarunājas, būs vēl plašākas
perspektīvas. Jaunajā vēsturiskajā kontekstā Ķīnai un ES būtu
jāievēro savstarpējas cieņas principi, meklējot kopīgu valodu un
vienlaikus saglabājot atšķirības, abpusēji izdevīga sadarbība,
kopīgi strādājot, lai paplašinātu vienprātību, jāsaglabā uzticība
atklātai sadarbībai, stingri jāatbalsta multilaterālisms, jāizveido
lielāka Ķīnas un ES sadarbības “torte” un kopīgi jāieplūdina
lielāka noteiktība un pozitīva enerģija pasaulē, kurā arvien pieaug
nenoteiktība.
- Kādas viedokļu atšķirības tika fiksētas Ķīnas prezidenta Sji
Dzjiņpina sarunās ar ES līderiem jautājumos par klimata pārmaiņām,
Covid-19 pandēmiju, Honkongas jautājumu un cilvēktiesībām?
- 2020. gada 30. decembrī prezidents Sji Dzjiņpins ar ES, Francijas
un Vācijas līderiem rīkoja videokonferenci, kurā kopīgi paziņoja
par Ķīnas un ES investīciju nolīguma sarunu noslēgšanu, kā
paredzēts. Ķīnas-ES samitā galvenā uzmanība tika pievērsta Ķīnas un
ES ieguldījumu nolīgumam, kā arī tika panākta svarīga
vienprātība.
Covid-19 postījumu laikā Ķīna un Eiropa atbalstīja un sniedza
palīdzību viena otrai. Kad pandēmija uzliesmoja Ķīnā, Eiropas
valstis, tostarp Latvija, ziedoja Ķīnai epidēmijas profilakses un
kontroles materiālus. Pēc uzliesmojuma Eiropā arī Ķīna ziedoja
materiālus un nosūtīja uz Eiropu ekspertu grupas. Abas puses ir
efektīvi sadarbojušās, izveidojot ātru personāla apmaiņu,
stabilizējot rūpniecības un piegādes ķēdes, arī citos
aspektos.
Klimata pārmaiņas ir cilvēcei kopīgs izaicinājums, un visām valstīm
būtu jāstiprina sadarbība un kopīgi jārīkojas. Ķīna palielinās
valsts noteiktās iemaksas, pieņems efektīvāku politiku un
pasākumus, centīsies sasniegt oglekļa dioksīda emisiju maksimumu
līdz 2030. gadam, oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam, kas ir
iekļauts tās ekonomiskās un sociālās attīstības plānā. Šie ir ne
tikai milzīgi Ķīnas centieni novērst klimata pārmaiņas, bet arī
objektīva nepieciešamība Ķīnai panākt visaptverošu, koordinētu un
ilgtspējīgu attīstību. Ķīna nesatricināmi īstenos iekšējos
pasākumus un centīsies sasniegt paredzētos mērķus. Ķīnai un ES ir
plaša vienprātība un liels sadarbības potenciāls, risinot klimata
pārmaiņas, veicinot globālo klimata pārvaldību un zaļu un
kvalitatīvu attīstību.
Ņemot vērā vēsturiskā fona atšķirības, kultūras tradīcijas,
sociālās sistēmas un ekonomiskās attīstības posmus, ir dabiski, ka
dažos jautājumos Ķīnai un ES ir atšķirīgi uzskati un pieeja. Ķīnai
un ES ir svarīgi izprast sadarbības un attīstības galveno virzienu,
rīkoties saskaņā ar savstarpējas cieņas principiem, neiejaukties
iekšējās lietās, meklēt kopīgu valodu un vienlaikus saglabāt
atšķirības, abpusēji izdevīgu sadarbību un izdevīgus rezultātus,
lai ar dialoga palīdzību veicinātu savstarpēju sapratni, kā arī
pareizi pārvaldītu un risinātu nesaskaņas, un jo īpaši vajadzētu
nopietni izturēties un cienīt vienai otras galvenās intereses un
lielākās rūpes. Tas ir svarīgs priekšnoteikums Ķīnas un ES
attiecību stabilai un noturīgai attīstībai.
- Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas
1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 12. septembrī.
2021. gadā tiks atzīmēta Ķīnas Tautas Republikas un Latvijas
Republikas diplomātisko attiecību izveidošanas 30. gadadiena. Kādas
ir svarīgākās atziņas par mūsu valstu sadarbību šajā laikā? Kā,
ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, tiks atzīmēta šī
Latvijai nozīmīgā gadadiena Ķīnā?
- Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ķīnu un Latviju
pirms 30 gadiem divpusējās attiecības ar abu pušu kopīgiem spēkiem
ir sasniegušas ilgtspējīgu un stabilu attīstību ar auglīgiem
rezultātiem. Pašlaik divpusējā apmaiņa un sadarbība politikā,
ekonomikā un tirdzniecībā, kultūras apmaiņā un citās jomās ir
saglabājusi stabilu impulsu. Ķīnas un Latvijas savstarpēji
izdevīgas un draudzīgas sadarbības turpmāka attīstīšana ir kļuvusi
par abu pušu vienprātību. Atskatoties uz divpusējo attiecību
attīstību, var gūt trīs svarīgas atziņas.
Pirmkārt, Ķīnas un Latvijas attiecību attīstības pieredze mums
parāda, ka, kamēr vien abas puses ievēro savstarpēju sapratni un
cieņu, galvenokārt nopietni izturas un respektē viena otras
būtiskākās intereses un galvenās rūpes, divpusējo attiecību
attīstību var stabili sekmēt.
Otrkārt, ar atvērtu prātu un atbilstoši abu tautu vēlmei pēc
ciešākas apmaiņas un sadarbības, Ķīna un Latvija aktīvi veicina
plašāku mijiedarbību starp dažādām jomām, piemēram, kultūru,
izglītību, sportu, jaunatni, rūpniecību un tirdzniecību, zinātni un
tehnoloģijām, vietējām pašvaldībām un plašsaziņas līdzekļiem, lai
pastāvīgi uzlabotu Ķīnas un Latvijas draudzīgo sadarbību.
Treškārt, pēdējos gados pragmatiskā sadarbība starp Ķīnu un Latviju
dažādās jomās ir turpinājusi progresēt. Sadarbība, kuras pamatā ir
abpusējs izdevīgums, ir devusi taustāmus ieguvumus abām valstīm un
abām tautām un kļuvusi par neizsīkstošu Ķīnas un Latvijas attiecību
ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku.
2021. gads ir ļoti nozīmīgs gads gan Ķīnai, gan Latvijai, gan abu
valstu attiecībām. Ķīna ir gatava ar Latviju sadoties rokās, lai
diplomātisko attiecību nodibināšanas 30. gadadienu izmantotu kā
iespēju konsolidēt lielāku vienprātību un iestaigāt jaunas takas,
strādāt kopā, lai virzītu divpusējās attiecības jaunā līmenī. Ņemot
vērā pašreizējo faktisko pandēmijas situāciju, mēs koncentrēsimies
uz trim aspektiem, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību starp abām
valstīm.
Pirmkārt, ir būtiski uzturēt un stiprināt politisko apmaiņu un
uzlabot savstarpējo sapratni. Stiprināt abu valstu apmaiņu un
saziņu Ķīnas-Eiropas sadarbības, “Joslas un ceļa” iniciatīvas un
17+1 sadarbības formāta ietvaros, veicināt visu jomu apmaiņu visos
līmeņos, tai skaitā starp valdībām, parlamentiem, vietējām
pašvaldībām, rūpniecības un tirdzniecības nozarēm, universitātēm,
lai uzlabotu savstarpēju sapratni.
Otrkārt, vēlamies veicināt cilvēku un kultūras apmaiņu un
padziļināt Ķīnas un Latvijas draudzību. Atbilstoši
epidemioloģiskajai situācijai, inovatīvos veidos Latvijā organizēt
dažādus kultūras apmaiņas pasākumus, atbalstīt abu pušu augsta
līmeņa mākslas grupas, veicot kultūras apmaiņas pasākumus gan
tiešsaistē, gan bezsaistē, lai padziļinātu abu tautu
draudzību.
Treškārt, ir svarīgi padziļināt praktisko sadarbību un veicināt
kopīgu attīstību. Turpināt izmantot abu valstu sadarbības
potenciālu augsto tehnoloģiju, transporta un loģistikas, digitālās
ekonomikas un zaļās attīstības jomā. Latvijas uzņēmumi ir laipni
aicināti piedalīties Ķīnas Starptautiskajā importa izstādē un
Ķīnas-Centrālās un Austrumeiropas valstu izstādē, lai paplašinātu
augstas kvalitātes preču eksportu uz Ķīnu. Mēs atbalstīsim arvien
vairāk Ķīnas uzņēmumu vēlmi apmeklēt un investēt Latvijā, lai vēl
vairāk padziļinātu savstarpējo labumu un dotu vairāk rezultātu abām
tautām.
- Latvijas un Ķīnas sadarbība notiek gan divpusējā formātā, gan arī
ES-Ķīnas attiecību ietvarā. Viena no produktīvām sadarbības formām
ir Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (17+1)
sadarbības formāts un “Joslas un ceļa” iniciatīva (Belt and Road
Initiative). Latvijas prioritātes sadarbībā ar Ķīnu bija saistītas
ar transporta un loģistikas nozari, investīciju piesaisti augstas
pievienotās vērtības projektiem, tirdzniecības sakariem un tūrisma
veicināšanu, kā arī ar studentu un mācībspēku apmaiņu. Cik lielā
mērā šī sadarbība var īstenoties šogad, ņemot vērā Covid-19
pandēmijas noteiktos ierobežojumus?
- Pēdējos gados “Joslas un ceļa” iniciatīvas un 17+1 sadarbības
formāta ietvaros Ķīnas un Latvijas ekonomiskās un tirdzniecības
attiecības ir aktivizējušās, stabili pieaugusi arī divpusējā
tirdzniecība. Ķīna piešķir nozīmi sadarbības stiprināšanai ar
Latviju tirdzniecības, investīciju, transporta un loģistikas,
tūrisma un izglītības jomā, kas arī ir galvenās sadarbības jomas
starp Ķīnu un Latviju. Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem
nelabvēlīgiem faktoriem, 2020. gadā abu valstu ekonomiskās un
tirdzniecības sadarbības tempi nav palēninājušies, un daudzās jomās
ir gūti jauni panākumi.
Tirdzniecības jomā Ķīna un Latvija aktīvi pēta latviskus produktus
ar ražošanas jaudas potenciālu un virza Latviju paplašināt eksportu
uz Ķīnu. Šobrīd jau daudz Latvijas uzņēmumu produktu ir veiksmīgi
iekļuvuši Ķīnas tirgū. Investīciju jomā, Pekinas Genomikas
institūta Latvijā izveidotais gēnu sekvencēšanas iekārtu ražošanas
centra un Dzīvības zinātņu un tehnoloģija platformas projekts norit
gludi, tajā kopumā ieguldīti 38 miljoni eiro. Transporta un
loģistikas jomā Ķīna atbalsta Latvijas kā reģionāla loģistikas
mezgla lomu un kopā ar Latviju aktīvi izpēta iespēju atvērt tiešos
lidojumus no Ķīnas uz Latviju un Ķīnas-Eiropas kravas vilcienus.
Tūrisma jomā abu valstu tūrisma nozare ir izveidojusi ciešas saites
sadarbības stiprināšanā. Ticam, ka pēc pandēmijas abu valstu
tūrisma sadarbība turpinās uzlaboties. Izglītības jomā, arvien
vairāk Ķīnas studentu pievērš uzmanību Latvijai kā galamērķim
studijām ārzemēs. Ticam, ka pēc pandēmijas būs vairāk apmaiņas un
sadarbības iespēju augstākās izglītības jomā starp abām
pusēm.
Kopš pandēmijas uzliesmojuma Ķīna un Latvija vienmēr ir sapratušas,
atbalstījušas un palīdzējušas viena otrai. Abu valstu ekonomisko un
tirdzniecības attiecību noturība un potenciāls atspoguļo to, ka
pandēmijas uzbrukums ir īslaicīgs un ilgtermiņa pozitīvā
ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības tendence starp Ķīnu un
Latviju nemainīsies. Lai arī 2021. gads ir tikko sācies, mēs
priecājamies redzēt, ka Harbinas pašvaldības valdība un Rīgas laku
un krāsu rūpnīca 15. janvārī attālināti tiešsaistē parakstīja
stratēģiskās sadarbības līgumu par minerālkrāsas izmantošanu
Harbinas veco dzīvojamo rajonu rekonstrukcijā. Tas ir nozīmīgs
sasniegums Ķīnas un Latvijas ekonomiskajā un tirdzniecības
sadarbībā 17+1 sadarbības formāta ietvaros. Arī uzņēmums “Stenders”
aktīvi palielina ražošanas jaudu un šā gada pirmajā ceturksnī plāno
paplašināt ražošanas apjomu. Turklāt Ķīna rīkos virkni tiešsaistes
izstāžu un tirdzniecības sadarbības pasākumu, lai izveidotu
platformu apmaiņai un sadarbībai starp abu valstu uzņēmumiem.
Ticam, ka Ķīna un Latvija “Joslas un ceļa” iniciatīvas un 17+1
sadarbības formāta ietvaros izaicinājumus pārvērtīs par iespējām un
kopīgi veicinās pragmatisku sadarbību visās jomās.
9. februārī tiešsaistē notika Ķīnas un Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstu vadītāju samits, kuru vadīja Ķīnas prezidents
Sji Dzjiņpins. Kā augsta līmeņa pārstāvis samitā piedalījās
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Lūdzu, sniedziet īsu
pārskatu par samitu, kā arī Ķīnas apsvērumiem un plāniem Ķīnas un
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības tālākai
veicināšanai.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, ar visu pušu piekrišanu 9.
februārī veiksmīgi norisinājās Ķīnas un CAEV samits. Ķīnas
prezidents Sji Dzjiņpins vadīja samitu un uzstājās ar galveno runu.
Šis samits ir augstākā līmeņa līderu tikšanās kopš Ķīnas un
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības mehānisma
izveides. Tas pilnībā atspoguļo to, cik lielu uzmanību Ķīna piešķir
sadarbībai ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un ir
saņēmis visu valstu pozitīvu reakciju un plašu līdzdalību. Samitā
piedalījās 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un valdību
vadītāji un augsta līmeņa pārstāvji. Pēc uzaicinājuma piedalījās
arī novērotāju pārstāvji no Austrijas, Baltkrievijas, Šveices, ES
institūcijām un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.
Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības
formāts, kas dibināts 2012. gadā, ir starpreģionu sadarbības
iniciatīvu platforma, kuru Ķīna un Centrāleiropas un Austrumeiropas
valstis kopīgi uzsāka, balstoties uz kopīgām cerībām un
fokusējoties uz abu pušu kopīgām vajadzībām. Šis sadarbības
mehānisms ir nozīmīga Ķīnas un ES attiecību sastāvdaļa un vērtīgs
to papildinājums. Tas veicina Ķīnas un Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī sekmē visaptverošu un
līdzsvarotu Ķīnas un ES attiecību attīstību. Deviņu gadu laikā
visas iesaistītās puses, saskaņā ar paplašinātu konsultāciju,
kopīgu ieguldījumu un dalītu ieguvumu principu, kā arī ievērojot
konceptu par atklātību, pārredzamību un iekļautību, ir veicinājušas
šī sadarbības mehānisma nepārtrauktu uzlabošanu, nepārtrauktu
sadarbības jomu paplašināšanu un arvien bagātākus sasniegumus.
Salīdzinot ar situāciju pirms deviņiem gadiem, Ķīnas kopējais
tirdzniecības apjoms ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm
pieaudzis par 85%, pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu eksports uz Ķīnu pieaudzis
par 15%, bet tūristu skaits abos virzienos ir gandrīz
četrkāršojies. Ķīna Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā ir
ieguldījusi vairāk nekā 16,8 miljardus ASV dolāru. Ķīnas-Eiropas
kravas vilciena maršruts aptver lielāko daļu Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstu, un kopumā kursējis vairāk nekā 30 000
reižu.
Saskaroties ar Covid-19 pandēmiju, ekonomikas atveseļošanu un citām
globālām problēmām, 17+1 dalībvalstu līderi vienojās par četrām
sadarbības prioritātēm, proti, cīņa pret vīrusu caur solidaritāti,
pragmatiska sadarbība, savienojamība un zaļās inovācijas. Tika
pieņemts Pekinas rīcības plāns Ķīnas un Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstu sadarbībai 2021. gadā, nosakot nākamā
sadarbības posma virzienu. Prezidents Sji Dzjiņpins izvirzīja
virkni svarīgu iniciatīvu un pasākumu, piemēram, “risināt
pandēmijas radītos izaicinājumus, koncentrēties uz savienojamību,
ievērot pragmatisku pieeju un fokusēties uz zaļajām inovācijām”,
ieskaitot sekojošo: Ķīna ir gatava sadarbībai vakcīnu jomā ar
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm; tuvāko piecu gadu laikā
Ķīna no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm plāno importēt
preces vairāk nekā 170 miljardu ASV dolāru vērtībā; izmantot 2021.
gadu - “Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības
Zaļās attīstības un vides aizsardzības” gadu - kā iespēju
padziļināt videi draudzīgas ekonomikas, tīras enerģijas un citu
jomu apmaiņu un sadarbību; kā arī Ķīna strādās, lai nākamajos
piecos gados dubultotu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu
lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu un palielinātu abu pušu
lauksaimniecības produktu tirdzniecības apgrozījumu par 50
procentiem.
Ķīna uzskata, ka ar šo samitu kā jaunu sākumpunktu un ar abu pušu
kopīgiem centieniem Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas
valstu sadarbība noteikti vainagosies ar panākumiem.
- Latvijā šobrīd saskaras ar zināmām grūtībām Covid-19 vakcīnu
piegādē. Kā mēs zinām, Ungārija ir pirmā ES dalībvalsts, kas
apstiprinājusi lietošanai Ķīnas uzņēmuma “Sinopharm” izstrādāto
vakcīnu pret Covid-19. Nesen pirmā krava ar Ķīnas vakcīnām tika
nogādāta Ungārijā. Kādi ir nosacījumi (cena, daudzums utt.) Ķīnas
vakcīnas piegādei ES valstīm?
- Šobrīd joprojām visā pasaulē izplatās Covid-19 pandēmija. Tajā
pašā laikā Ķīna vēlas vienlaikus apkarot pandēmiju Ķīnā, pārvarēt
savas grūtības un, ievērojot vakcīnas kā globāla sabiedriska labuma
īpašību, nodrošināt tās pasaulei par taisnīgu un saprātīgu cenu.
Ķīna ir sniegusi palīdzību vakcīnu jomā 53 jaunattīstības valstīm
un ir eksportējusi vakcīnas uz 22 valstīm. Ķīna ir arī aktīvi
iesaistījusies globālajā iniciatīvā COVAX un nolēmusi tai
nodrošināt 10 miljonus vakcīnas devu. Ķīna atbalsta vietējo
uzņēmumu un to ārvalstu sadarbības partneru kopīgo vakcīnu
pētniecību, izstrādi un ražošanu. Mēs arī atbalstām uzņēmumus
vakcīnu eksportā uz valstīm, kurām tās ir steidzami nepieciešamas
un kurās ir pilnvarota un atļauta Ķīnas vakcīnas izmantošana
ārkārtas lietošanai.
Ķīna sadarbosies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai
apkarotu pandēmiju caur solidaritāti un koordināciju. Abas puses
varētu uzlabot kopīgu rīcību pandēmijas novēršanā un kontrolē un
profilakses un ārstēšanas pieredzes apmaiņu, izpētīt sadarbības
iespējas tradicionālās medicīnas jomā un paplašināt sabiedrības
veselības un medicīnas sadarbību. Šie centieni veicinās globālas
veselības kopienas izveidi. Ķīna ir gatava sadarboties ar
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm vakcīnu jomā. Šobrīd
Serbija no Ķīnas uzņēmumiem saņēmusi 1 miljonu vakcīnu devu, un
pirmā vakcīnu partija, kas eksportēta no Ķīnas uz Ungāriju,
oficiāli tika piegādāta 16. februārī. Nepieciešamības gadījumā Ķīna
aktīvi apsvērs šādu sadarbību arī ar citām Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstīm.
Ķīna turpinās strādāt ar visām pusēm, lai stiprinātu sadarbību
vakcīnu, vīrusa profilakses un kontroles jomā un kopīgi izcīnītu
galīgu uzvaru globālajā cīņā pret pandēmiju.
Juris Paiders, Nra.lv
