Izaugsmi rūpniecībā februārī noteica elektroenerģijas un gāzes
apgādes kāpums (+8,8% gada griezumā), savukārt apstrādes
rūpniecības pieaugums par 0,8% nodrošināja divreiz mazāku pozitīvo
devumu kopējā nozares izaugsmē. Tikmēr ieguves rūpniecībā februārī
tika reģistrēts izlaides kritums par 8%, kas bija pirmais apjomu
samazinājums nozarē kopš pērnā gada aprīļa.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsme turpinājās
kokrūpniecībā, kur februārī gada griezumā reģistrēts apjomu
pieaugums par 4,1%. Arī mašīnbūvi veidojošās apakšnozares
uzrādījušas apjomu kāpumu - iekārtu, mehānismu un darba mašīnu
ražošanas apjomi gada laikā palielinājušies par 7,0%, automobiļu,
piekabju un puspiekabju ražošana – par 6,8%, un elektrisko iekārtu
izlaide bijusi par 2,0% augstāka nekā pirms gada. Šīs industrijas
uzņēmumus tuvākajā nākotnē ietekmēs virzība uz zaļo ekonomiku, kas
var būt arī iespēju laiks jaunu tirgu apgūšanai un produkcijas
segmentu aizpildīšanai. Piemēram, strauji palielinoties
pieprasījumam pēc elektroauto un to detaļām, ko nosaka nulles
emisiju mērķa sasniegšana transporta nozarē, vieglmetāla disku
ražotājs SMW, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem
sarežģījumiem, plāno paplašināt ražošanu un turpina ražošanas
procesu.
Atsevišķu apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegumu Covid-19 ir
ietekmējis pozitīvi, piemēram, ķīmiskā rūpniecība uzrādījusi apjomu
pieaugumu kopš 2020. gada aprīļa, savukārt šā gada februārī
apakšnozarē reģistrēta izaugsme 8,1% apjomā. Arī farmācijas
produktu ražošana, par kuras izlaides pārmaiņām
konfidencionalitātes nolūkos CSP nesniedz datus, pēdējā gada laikā
visdrīzāk piedzīvojusi izaugsmi, par ko liecina medijos sniegtā
informācija par lielāko apakšnozares uzņēmumu finanšu rezultātiem
2020. gadā.
Tajā pašā laikā jau vairākus mēnešus izlaides sarukums ir vērojams
gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kur februārī izlaide bijusi par
7,1% zemāka nekā pirms gada. Īpaši strauju kritumu uzrādīja
dzērienu ražošana, kur februārī reģistrēts apjomu sarukums par
37,9% augstās pērnā gada februāra bāzes dēļ. Savukārt pārtikas
produktu ražošanas apjomi bija par 4,3% mazāki nekā pagājušā gada
attiecīgajā mēnesī. Tikmēr atsevišķi vadošie pārtikas produktu
ražotāji vēsta par plānotajām investīcijām un ražošanas
modernizāciju - uzņēmums Fazer Latvija plāno ieguldīt līdzekļus
jaunas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija
uzņēmuma ražotnē kopš 2015. gada un uzņēmums Orkla Latvija šogad
plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas
procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un
infrastruktūras uzlabošanā.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā
salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi nedaudz uzlabojies, taču ilgāka
termiņa griezumā tas saglabājies apmēram pēdējā pusgada vidējā
līmenī, joprojām atpaliekot no pirmspandēmijas rādītājiem.
Jānorāda, ka martā rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām cenām to
ražotajai produkcijai nākamajos mēnešos bija augstākajā līmenī kopš
2018. gada pirmās puses. To noteica gaidāmais cenu pieaugums
kokrūpniecības un metālapstrādes produkcijai, kas liecina par
apgrozījuma pieaugumu un pozitīvām attīstības perspektīvām
lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomiskā sentimenta indekss
(ESI) martā bija pēdējo divpadsmit mēnešu augstākajā līmenī,
tādējādi atgūstoties no Covid-19 krīzes izraisītā krituma. Tas
liecina par ES ekonomikas atveseļošanos un ārējā pieprasījuma
noturību, kas ir pozitīvs signāls Latvijas ražotājiem. Tādējādi
apstrādes rūpniecības prognozes šim gadam ir pozitīvas, ņemot vērā
arī salīdzinoši veiksmīgi aizvadīto pērno gadu, kad pasaules, tajā
skaitā ES, ekonomika bija daudz ievainojamāka un attīstība bija
ļoti neparedzama.
Arenanet.lv
