Ja skolēns darbojas ar kādu uzdevumu un fokusē uz to visu savu
uzmanību, lai šo uzdevumu atrisinātu un rezultātā tas arī tiek
atrisināts, kas rada gandarījumu par paveikto, pamazām attīstās
motivācija mācīties un sasniegt vairāk.
Ja skolēnam uzdotais uzdevums ir ar tādu sarežģītības pakāpi, kas
prasa no viņa kognitīvu slodzi, tad šeit var būt vairāki varianti,
kā tas atrisināsies. Viens variants - skolēns ir ieinteresēts,
tāpēc domās intensīvāk, meklēs papildu informāciju, lai uzdevumu
atrisinātu, jo viņam ir izveidojusies mācīšanās motivācija un ir
attīstīta spēja fokusēt uzmanību arī tad, kad ir nepieciešama
papildu kognitīvā slodze. Cits variants - skolēns nolems, ka tas ir
pārāk sarežģīti un meklēs jaunus (citus) interesantus impulsus, kas
piesaistīs viņa uzmanību, tādējādi izvairoties no kognitīvas
slodzes, kas var ietekmēt to, cik daudz jaunas informācijas tiks
apgūts un cik daudz informācijas varēs pēc tam tikt izmantota
domāšanas procesos, lai radītu jaunas idejas.
Tātad būtiski ir domāt ne tikai par vecumam un noteiktiem
sasniedzamiem mērķiem atbilstošiem uzdevumiem, bet nepieciešams
domāt arī par to, kā dizainēt uzdevumus, kurus skolēns veic ar
tehnoloģiju starpniecību. Tas nepieciešams, lai kognitīvā slodze
tiktu virzīta šī uzdevuma atrisināšanai, nevis lai skolēns,
izvairoties no kognitīvās slodzes, izvēlas tehnoloģijas izmantot
citiem nolūkiem, kā piemēram sociālo tīklu apmeklēšanai, spēļu
spēlēšanai vai tamlīdzīgi, kas rezultātā neļauj sasniegt izvirzīto
mācību mērķi.
Lai tas varētu notikt, pedagogu uzdevums ir nodrošināt, ka
mācīšanās procesā skolēniem nav jāsaskaras ar liela apjomu
nesvarīgas informācijas, daudz sīku detaļu, haotisku informācijas
izkārtojumu, jo tas var novērst skolēnu uzmanību no būtiskā, radīt
lieku kognitīvu slodzi un tādā gadījumā jaunu zināšanu apguve
varētu būt apgrūtināta.
Svarīga ir skolotāju digitāli pedagoģiskā kompetence, lai ne tikai
nodrošinātu mācīšanos digitālā vidē, piedāvājot dažādus digitālos
rīkus, ko izmantot mācīšanās procesā, bet arī domāt kā virzīt
skolēnu kognitīvo slodzi arī tad, kad viņš mācās attālināti, kā
organizēt informācijas plūsmu, lai neradītu nevajadzīgu kognitīvo
slodzi. Tas noteikti nav viegls uzdevums, jo šobrīd ir jāapgūst ne
tikai jaunas prasmes darboties digitālā vidē, bet arī jāapgūst
digitālās vides pedagoģiskie principi.
Tehnoloģiju izmantošanai var būt vairāki mērķi un šie mērķi var arī
savstarpēji papildināt viens otru. Būtiski ir apzināties, kurš no
mērķiem katrā gadījumā izvirzās priekšplānā, lai piemērotu
atbilstošāko vērtēšanas metodiku, par šāda procesa veiksmēm vai
neveiksmēm. Tātad tehnoloģiju bagātinātā procesā, ņemot vērā, kuru
no tehnoloģiju izmantošanas mērķiem - tehnoloģijas kā līdzeklis
aktivitātēm mācību vidē, tehnoloģiju izmantošana noteiktu zināšanu
attīstībai vai tehnoloģijas, kas nodrošina iespēju mācīties jebkurā
laikā un jebkurā vietā, mēs izvirzām priekšplānā, mums ir
jānodrošina, ka skolēni atceras informāciju, ko ir mācījušies,
saprot šis informācijas jēgu, spēj to izmantot, analizēt notiekošos
procesus, novērtēt tos un radīt kaut ko jaunu, kas varētu būt
jaunas zināšanas, inovatīvas idejas, jauni produkti u. tml. Kopumā
šis ir loģisks mācīšanās process, kur skolotāji pamazām soli pa
solītim sekmē šo domāšanas procesu attīstību.
Daudz tiek runāts par to, ka tehnoloģijas rada daudz jaunu iespēju.
Tai pat laikā ir arī daudz apgalvojumu, ka tehnoloģijas pašas par
sevi nav radījušas jaunus negaidītus pavērsienus izglītībā un
joprojām jābūt mērķtiecīgi vadītam izglītības procesam, lai
nodrošinātu, ka mācīšanās var notikt. Tātad skolotāji ir tie, kas
plāno un organizē tehnoloģiju bagātinātu mācīšanos, bet lai to
darītu, ir nepieciešamas gan noteiktas zināšanas par tehnoloģiju
bagātināta mācību procesa pedagoģiskajām likumsakarībām, gan arī
noteiktas prasmes izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību
līdzekļus. Tas pats attiecas arī uz skolēniem un viņu zināšanām un
prasmēm izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību līdzekļus. Ja
šādu zināšanu nav, tad tehnoloģiju iespējas netiek pilnvērtīgi
izmantotas, jo veidojas negatīva attieksme pret tām: tehnoloģiju
izmantošanā būtisks ir ne tikai tehnoloģiskais aspekts, bet arī
afektīvie aspekti, tādi kā uztvertais noderīgums un uztvertais
lietošanas vieglums.
Arenanet.lv
