Ceļošana zem palielināmā stikla
Pandēmijas ierobežošanas nolūkos daudzās pasaules valstīs ir
ieviesti dažādi instrumenti, kas nepieciešamības gadījumā ļauj
atrast konkrētos cilvēkus. “Kaspersky” apkopotā informācija
liecina, ka atsevišķās valstīs, lai apmeklētu restorānu, ir
jāreģistrējas tiešsaistē, norādot personas datus un informāciju
saziņai, citās - uzvārds un adrese ir jāatstāj pakalpojuma
sniedzējam, piemēram, uzrakstot to uz papīra lapiņas. “Kaspersky”
brīdina, ka faktiski šādā veidā personas dati tiek uzticēti svešiem
cilvēkiem. “Kaut gan vienīgais iemesls datu nodošanai pakalpojumu
sniedzēju personālam ir nepieciešamība mediķiem piekļūt šiem
datiem, ja tiek konstatēta infekcija un nepieciešams apzināt
iespējamās kontaktpersonas, esam novērojuši, piemēram, pakalpojumu
sniedzēju darbinieku vai policijas neatļautu piekļuvi šādiem
datiem. Neizbēgamā fiziskās atrašanās vietas izsekošana rada
milzīgu konfidencialitātes apdraudējumu, kas līdz šim nav
atrisināta. Faktiski noziedznieki var piekļūt šiem datiem un
izmantot tos, piemēram, pikšķerēšanas vai izspiedējvīrusu
uzbrukumos. Turklāt dažās valstīs tiek pieprasīts ceļotājiem
instalēt izsekošanas lietotnes, kas nodrošina pastāvīgu,
mērķtiecīgu novērošanu. Ir grūti prognozēt, cik ilgi tiks īstenota
šāda kārtība, bet dažās valstīs tā var palikt spēkā vēl arī pēc
pandēmijas,” uzsver “Kaspersky” vadītājs Baltijā Andis
Šteinmanis.
Izsekošanas lietotnēm var būt daudz funkciju - tās var ne tikai
reāllaikā ievākt un saglabāt atrašanās vietas datus, bet arī
piekļūt datiem viedtālrunī, piemēram, kontaktu sarakstam, citām
lietotnēm utt. Pagaidām nav paredzams, cik ilgi varētu tikt
izmantotas šādas lietotnes un vai tās tiks lietotas arī tad, kad
pandēmija beigsies. “Nākotnē var rasties citi pieprasījumi pēc šāda
veida izsekošanas, piemēram, noziedznieku novērošanai vai jaunās
veselības aizsardzības krīzēs. Lietotnes un dati nekur nepazudīs,
un mums ir jāseko līdzi, kā tie vēlāk tiks izmantoti,” sacīja Andis
Šteinmanis.
Zagļiem grūtāka dzīve
Vienlaikus pandēmijas dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi savā
ziņā ceļošanu ir padarījusi drošāku, jo daudzās valstīs joprojām ir
spēkā prasība par noteiktas distances ievērošanu starp personām
sabiedriskās vietās, pārvietošanās ierobežojumi, komandantstundas,
tāpēc zagļiem ir grūtāk piekļūt saviem upuriem. Tas attiecas arī uz
likumpārkāpējiem, kuri savus upurus neaplaupa fiziski, bet gan,
izmantojot cilvēku izklaidību un ļaužu pilnas vietas, noskatās
paroli, kāda tiek ievadīta viedierīcē, lai to atbloķētu vai
piekļūtu e-pastam, sociālajiem tīkliem.
Protams, brīdī, kad tiks atviegloti fiziskās distancēšanās
ierobežojumi, ceļotājiem atkal vajadzēs būt piesardzīgiem, lai
izvairītos no kabatzagļiem un “pār plecu lūrētājiem”.
Viesnīca nav mājas
Tūrisma nozares digitalizācija, protams, nesākās pandēmijas dēļ un
tā nav saistīta ar nepieciešamību apzināt iespējamās Covid-19
kontaktpersonas. Ceļošana ar katru gadu kļūst arvien digitālāka
(sākot no biļešu iegādes līdz pat viesnīcas numura iekārtu
izmantošanai), un tas rada arvien lielākus datu drošības
riskus.
“Droši vien zināt frāzi “jūtieties kā mājās”, ko mēdz izmantot
viesnīcas un citi apmešanās pakalpojumu sniedzēji. Godīgi sakot,
jums ir jāsaprot, ka tās nav jūsu mājas! Pieaugot viedierīču
skaitam, arvien grūtāk ir izsekot, kādus datus glabā katra no mājās
esošām ierīcēm, un nodrošināt to drošību, bet vietās, kuras jums
nepieder, jūs vispār nevarat kontrolēt apkārtējo lietu interneta
ierīces. Viesnīcas numurs ar viedtelevizorā iebūvētu kameru,
mikroklimata viedregulēšana, balss asistents, izklaides piedāvājumi
un citi mazie palīgi, kas ir iebūvēti modernajās apmešanās vietās -
ikviens no tiem var apdraudēt konfidencialitāti vai izraisīt
drošības problēmas, ja tam pievienojat savas ierīces. Pat
elektrības kontaktligzda ar USB pieslēgvietu tālruņa uzlādēšanai
var apdraudēt ierīces drošību. Arī viesnīcas un sarīkojumu vietas
izmanto pašreizējo periodu, kad ir maz tūristu, lai renovētu un
modernizētu telpas, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā tajās būs
vairāk šādas iebūvētas tehnikas,” brīdina “Kaspersky” vadītājs
Baltijā.
Tūristi un jo īpaši darījumu tūristi arvien biežāk ceļo ar vairākām
ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem, planšetdatoriem, piezīmjdatoriem,
e-grāmatu lasāmierīcēm un tamlīdzīgi. Ja vien ir iespējams, daudzi
izmanto viesnīcās un restorānos piedāvāto Wi-Fi, tādējādi ietaupot
maksu par mobilajā tīklā patērēto datu apjomu. “Cik daudz ceļotāji
kādreiz aizdomājas, kas kontrolē tīklu, ar kuru izveidots
savienojums? Kādu veidu dati tiek izpausti, atverot vietni? Tas var
nebūt operators, bet gan noziedznieks, kas okšķerē pa jūsu datu
plūsmu, ievācot konfidenciālus datus vai pat mēģinot uzlauzt jūsu
ierīces. Šifrēšana ne tikai vietējā ierīcē, bet arī attālos
savienojumos ir tikpat nepieciešama kā lidmašīnas biļete,” uzsver
Andis Šteinmanis.
Tagad viesnīcās un citās vietās ir publiski pieejami
pašapkalpošanās stendi lidmašīnas biļešu izdrukāšanai - parasti tie
ir ar planšetdatoru vai datoru aprīkoti stendi. Ideja ir vienkārša:
jāielogojas savā e-pasta kontā vai citur, kur ir saglabāta biļete,
tā jāatver un jāizdrukā.
“Tas aizņem tikai dažas minūtes, bet… vai jūs neko neaizmirsāt?
Izrakstīšanās satraukumā var piemirsties „Iziet” un „Notīrīt
pārlūkošanas datus”. Daudzas šādas ierīcē joprojām saglabā pilnu
piekļuvi visiem datiem, piemēram, e-pastam, dokumentiem utt. Tas ne
tikai apdraud jūsu datus, bet arī rada risku, ka noziedznieki tos
ļaunprātīgi izmantos,” pieļauj Andis Šteinmanis.
Nra.lv
