Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020.
gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa
cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Tiesa, šo samazinājumu varētu
izjust vien tie, kuri patērē visas preces un pakalpojumus, kura
cenu izmaiņas fiksē CSP. Savukārt, ja lielākā daļa no ģimenes
budžeta tiek tērēta pārtikai un medicīnai, tad pagājušais gads ir
iegriezis lielāku robu maciņā nekā 2019. gadā, ja, protams,
mājsaimniecība izdevumu palielinājumu nav varējusi kompensēt ar
ienākumu pieaugumu.
Pārtika turpinās sadārdzināties
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā pērn būtiskākais cenu
kāpums bijis žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1%), mājputnu
gaļai (+2,4%) un gaļas izstrādājumiem (+2,0%). Dārgāka bija arī
kafija (+4,7%), šokolāde (+7,8%) un konditorejas izstrādājumi
(+2,5%). Gada laikā bija novērojams cenu pieaugums griķiem
(+17,7%), ko daļēji ietekmēja arī Covid-19 krīze, kuras rezultātā
bija pieaudzis pieprasījums pēc tiem. Savukārt lētāki bija svaigi
augļi (-2,2%), kartupeļi (-9,6%), svaigi dārzeņi (-1,8%) un piens
(-2,6%). SEB ekonomists Dainis Gašpuitis pieļauj, ka šogad pārtikai
saglabāsies mērens cenu kāpums, ko nedaudz koriģēšot jauna
spēlētāja ienākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5%. Sadārdzinājās zobārstniecības, ārstu speciālistu un vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumi, savukārt lētāki kļuva farmaceitiskie produkti, ko galvenokārt noteica kompensējamo medikamentu cenu samazinājums.
Covid-19 atstāja savu ietekmi uz restorānu un viesnīcu
pakalpojumiem, kam vidējais cenu līmenis pieauga par 2%, restorānu
un kafejnīcu pakalpojumiem sadārdzinoties par 2,3%, ēdnīcu
pakalpojumiem - par 5,0%. Savukārt, būtiski samazinoties viesu
skaitam pandēmijas ietekmē, viesnīcu pakalpojumi kļuva par 11
procentiem lētāki.
Par 4,6% pieauga apbedīšanas pakalpojumu cenas.
Savukārt apģērbu cenas kritās vidēji par 2,4%, bet apavu cenas -
par 5%. Lētāka kļuva arī mājokļa uzturēšana, ko galvenokārt noteica
vairāku komunālo pakalpojumu, piemēram, siltumenerģijas,
dabasgāzes, elektroenerģijas, cietā kurināmā un mājokļa īres
samazināšanas. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas
pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta
pakalpojumi.
Dīzeļdegvielas cenas samazinājās vidēji par 14,5%, benzīna - par
9,3%, bet auto gāzes - par 5,6%. Gada laikā vidējais cenu līmenis
kritās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19
ārkārtas situācija pasaulē. Tai pašā laikā cenas palielinājās
pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar
vilcienu, ka arī automašīnām.
Cenu kāpums drīz atsāksies
Deflācija Latvijā, visticamāk, nav uz ilgu laiku. Ekonomisti
pieļauj, ka pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas cenas atsāks
savu kāpumu, kas savukārt var izraisīt citu preču un pakalpojumu
cenu pieaugumu.
Gašpuitis paredz, ka, ņemot vērā augsto saslimstību, ieviestie
pasākumi turpinās smacēt ekonomiku, tādēļ cenu kāpums joprojām būs
lēnīgs. Cenu līmeni negatīvajā zonā vēl kādu laiku turēs enerģijas
cenu krituma ietekme. Taču drīzumā tā sāks izplēnēt. Pasaules
ekonomikai atgūstoties, enerģijas devums uz inflāciju
nostiprināsies. Lai arī uz atgūšanos jāuzgaida, pozitīvais devums
var parādīties nedaudz agrāk, par ko liecina nesenais naftas cenas
kāpums, ko ātri var pamanīt degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā
laikā pastāv arī iespējas, ka, neīstenojoties cerībām uz ekonomikas
atjaunošanos, ASV politikas vai tirgus dalībnieku domstarpību dēļ
cenas atkal slīd lejup.
“Manuprāt ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada
vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos
mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums, un ir jautājums par
piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji
atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat,
par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams
noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpuma spiediens.
Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos
zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik
drīz nezudīs,” uzsver D. Gašpuitis.
Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka cenu
kāpums būs. “Šogad no visumā veselīgas deflācijas virzīsimies uz
visumā veselīgu inflāciju. Ar “visumā veselīgu” deflāciju
pandēmijas laikos saprotu cenu kritumu, kas norisinās Latvijas
iedzīvotājiem patīkamā veidā, ko nosaka importa cenu kritums, nevis
iekšēja ienākumu krituma un deflācijas spirāle. Savukārt cenu
pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteiks izejvielu cenu kāpums,
taču tas gaidāms (tas izriet no nākotnes darījumiem) mērens,
vissvarīgākajam importa izmaksu atskaites punktam jeb naftas cenai
neatgriežoties pirmspandēmijas līmenī. Pasaules izejvielu tirgū ir
samērā augstas cenas precēm, kuras mēs eksportējam - kvieši un
kokmateriāli. Importa izejvielām iezīmējas dažādas tendences,
fosilā enerģija joprojām diezgan lēta, bet metāli strauji kļūst
dārgi. Cenu kāpumu mēreni papildinās arī ekonomikas atgūšanās un
algu kāpums, to ietekme spēcīgi pastiprināsies 2022. gadā. Gaidāms
cenu kāpums visvairāk cietušajās nozarēs, pirmkārt, restorānos, jo
cilvēki būs ļoti nocietušies pēc izklaidēm, viņiem būs “izauguši”
banku konti, tāpēc viņi nebūs pārāk kritiski pret ēdienkartēs
redzamajām cenām,” prognozē P. Strautiņš.
Nra.lv
