Plaisu četru politisko spēku veidotajā Rīgas domes koalīcijā
radīja Rīgas domnieks Māris Mičerevskis, kas, izgaismojot dažādas
aizdomīgas būšanas viņa tolaik vēl pārstāvētajā partijā “Latvijas
attīstībai”, panāca tā laika vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra Jura Pūces demisiju.
Mičerevskis savu vietu “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” veidotajā
frakcijā, solot atbalstu M. Staķim, saglabāja, kas nebija pieņemams
“Latvijas attīstībai”. Tā pameta vienoto frakciju, vienlaikus
saglabājot lojalitāti M. Staķa vadītajai koalīcijai.
“Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju, Nacionālās
apvienības un Latvijas Reģionu apvienības frakciju šāda lietu
kārtība apmierina. Arī “Kustības “Par!”” pārstāvji, tajā skaitā
pats Rīgas mērs M. Staķis ir mierā ar status quo. Neapmierinātību
ar to nespēj noslēpt “Progresīvie”, kas labprāt attīrītu koalīciju
no “Latvijas attīstībai” klātbūtnes, taču pārējo partneru
pragmatiskā attieksme tuvākajā laikā šo kluso dumpošanos,
visticamāk, noslāpēs.
Turklāt, neraugoties uz domstarpībām dažu Rīgas domes koalīcijas
pārstāvju vidū, M. Staķis savās pirmajās simt dienās mēra amatā
sabiedrības acīs spējis radīt patīkamu iespaidu.
Saskaņā ar SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā pētījuma
rezultātiem ar viņa veikumu ir apmierināti 32,3 procenti aptaujas
dalībnieku, bet neapmierināti - 19 procenti. Tiesa, 25,1 procents
aptaujāto M. Staķa vārdā neatpazina Rīgas mēru, taču tas iespējams
saistīts ar to, ka aptauja veikta visā Latvijas teritorijā, bet
Rīgā - vien 337 iedzīvotāji.
Darbam netraucē
Katrā gadījumā Rīgas domes mērs M. Staķis un viņa trīs vietnieki
savā starpā iemeslus konfliktiem nesaskata un darot visu iespējamo,
lai dzīvē ieviestu priekšvēlēšanu solījumus par skaistāku un
vieglāku dzīvi Rīgā ne tikai rīdziniekiem, bet arī galvaspilsētas
viesiem.
Tā “Jauno Vienotību” pārstāvošais mēra vietnieks Vilnis Ķirsis, kam
uzticēts rūpēties par satiksmi un pilsētas attīstību, informējot
par domes pirmajās 100 dienās paveikto, stāsta, ka uzsākts darbs
lai tuvākajos divos gados nomainītu apmaksas sistēmu par
braucieniem sabiedriskajā transportā.
Ķirsis skaidro: iecerēts, ka nākotnē rīdzinieki par braucienu
sabiedriskajā transportā varēs norēķināties ar bankas karti vai
personas identifikācijas karti vai pat abām divām.
Galvenā atšķirība no esošās kārtības esot tāda, ka pašlaik visa
informācija par pasažieri tiek glabāta kartē. Tādēļ, lai mainītu
kaut kādus parametrus brauciena atmaksas sistēmā, katram rīdzinieka
kartes īpašniekam ir fiziski jāierodas kādā no “Rīgas satiksmes”
klientu apkalpošanas punktiem. Ja informācija tiks glabāta tā
dēvētajā mākonī, kā to iecerējis V. Ķirsis, jebkuras izmaiņas
varēšot veikt ļoti īsā laikā ar maksimāli mazu piepūli.
Saskaņā ar sākotnējo izpēti, jaunajai sistēmai nepieciešamos
aparātus un programmatūru varētu iegādāties par pieciem līdz sešiem
miljoniem eiro, bet sistēmas uzturēšana ik gadu izmaksātu pusotru
miljonu eiro. Šogad iepriekšējo domes sasaukumu izveidotā e-talona
sistēmas uzturēšana izmaksāšot desmit miljonus.
Sāk likvidācijas
Savukārt, lai vienkāršotu Rīgas domes birokrātisko aparātu un
iedzīvotāju saskari ar pašvaldību padarītu ērtāku, Rīgas dome plāno
likvidēt izpilddirekcijas, informē Rīgas mērs. Lēmumu par
likvidēšanas sākšanu paredzēts pieņemt jau nākamajā domes
sēdē.
Saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas
pieturas aģentūras. Šogad tādas plānots izveidot piecas -
lielākajās apkaimēs. Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots
nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo
funkciju izpildi.
Informācija pašvaldības interneta vietnē liecina, ka Rīgā darbojas
trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo
Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas
izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet
Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu
rajonu.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju vada kādreizējais “Saskaņas”
biedrs Valērijs Koķis, savukārt Ziemeļu izpilddirekciju vada
Sergejs Hristoļubovs, bet Austrumu izpilddirekciju - Dmitrijs
Pavlovs. S. Hristoļubovs un D. Pavlovs ārkārtas vēlēšanās startēja
“Gods kalpot Rīgai” sarakstā, taču netika ievēlēti.
Nra.lv
