- Jūs esat viens no aktīvākajiem “trauksmes” cēlājiem par to, ka
Finanšu ministrija nav sagatavojusi pieteikumus visas tās ES
Atveseļošanas fonda naudas paņemšanai, kas mums teorētiski
pienāktos. Precizēsim, par kādu un cik lielu naudu ir runa?
- Runa ir par 70% no tās naudas, kas ir droši sadalāma atbilstoši
bezdarba līmeņa un IKP [krituma pret ES vidējo] kritērijiem.
Atbilstoši šiem kritērijiem Latvijai pienākas 70% [no tā apjoma,
kas būtu, ja Latvijā bezdarba un IKP samazinājuma radītāji būtu
sliktāki], kas ir 1, 650 miljardi eiro. Par šo summu arī šis
[Finanšu ministrijas sagatavotais] plāns ir iesniegts. Tas ir
pretrunā ar attiecīgajām regulām un Eiropas Komisijas vadlīnijām,
kuras aicināja [nacionālo valstu] valdības iesniegt plānus kā
minimums par 100%, nevis par 70%, ko citas valstis arī dara.
Itālija un Spānija iesniedza šos [neatmaksājamo grāntu] plānus arī
par saviem aizdevuma limitiem. Var pat teikt, par 200%. Ir ziņas,
ka jaunā Itālijas valdība, kuru vada bijušais ECB prezidents Mario
Dragi, iesniegs plānus par 200 miljardiem, lai gan viņiem
paredzētais grānts ir tikai 70 miljardi. Spānija līdzīgi par 140
miljardiem. Mēs ejam taupības ceļu un neņemam pat to, kas mums
pienāktos. Tas tiek pamatots ar to, ka, tā kā šie 30% tiek noteikti
pēc mainīgiem kritērijiem, tad līdz 2022. gada 30. jūnijam, kad šie
kritēriji var tikt pārrēķināti, mēs iesniegsim plānus tikai par
garantētajiem 70%, bet par mainīgajiem 30% iesniegsim 2022. gada
vasarā, dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Es varu tikai
iedomāties, cik šie plāni būs kvalitatīvi dažus mēnešus pirms
vēlēšanām, bet pats trakākais ir cits. Tas skaitīsies plāna
papildinājums, uz ko attiecas cits [regulas] pants, un tas nozīmē,
ka to atkal ļoti rūpīgi caurskatīs Eiropas Komisijā, nevis to
vienkārši atjauninās. Otrkārt, tam jāiet vēlreiz caur Eiropas
Padomi, jo visus šos plānus apstiprinās Eiropas Padome.
Pašreizējais [ES] mērķis ir visus šos plānus apstiprināt šovasar,
kad Eiropas Komisija būs visu izvērtējusi, ar dalībvalstīm
saskaņojusi un visi būs piekrituši. Latvija iet to ceļu, ka mēs kā
tādi nemākuļi kaunīgi mēģināsim [2022. gadā] iet ar kaut kādu
papildinājumu.
- Jūs esat ilgus gadus politikā un zināt tur darbojošos mehānismus.
Vai jums ir versija, kāpēc Finanšu ministrija ir izvēlējusies iet
šādu ceļu?
- Es varu izteikt tikai minējumus. Zinot Finanšu ministrijas
konservatīvo pieeju jau ilgāku laiku, acīmredzot ir vēlme, līdzīgi
kā ar budžeta deficītu, demonstrēt īpašu taupību. 2021. gadam mēs
uzlikām ļoti zemu budžeta deficītu - 3,9% no IKP, kas ir trešais
zemākais eirozonā. Līdzīgi ir ar šo. Kā varēja gan no Dāldera
saprast, gan no Reira, tad tiek uzskatīts, ka tas plāns mums ir
svešs, no malas uzspiests. Mēs (Finanšu ministrija) labprātāk
aizņemtos paši un to sadalītu, kā gribam pēc kaut kādām savām
vienošanām. Tajās piezīmēs, kuras viņi deva uz manām iebildēm, bija
divi ļoti interesanti teikumi. Viens skan tā, ka koalīcija nolēma
dalīt to naudu 2022. gada otrajā pusgadā. Tātad īsi pirms
vēlēšanām. Taču īsti tā tas nebija. Finanšu ministrija ierosināja
un koalīcijas partneri, kas valdībā bija, interesējās tikai par
savu nozari, nevis par kopējo skaitli. Otrs teikums norādīja, ka
aizdevums caur Eiropas Komisiju varētu būt neizdevīgāks nekā
Latvijas iespējas aizņemties pašai finanšu tirgos. Lai gan skaidrs,
ka Eiropas Komisija ir AAA kategorijā un Eiropas Komisijas finanšu
reitings ir nepārprotami augstāks, nekā tas ir Latvijai.
- Šeit mēs viegli varam saputroties, kura ir aizņemtā nauda un kura
ir tā nauda, kas nāk kā grānts.
- Visu šo naudu Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā aizņemas
finanšu tirgos, un šo naudu atbilstoši tabulām gan grāntu, gan
aizdevumu veidā sadalīs pa valstīm. Tā ir aizņemšanās, kas jāatdod
līdz 2058. gadam. Tālākā daļā, kas nonāk līdz Latvijai, ir divas
sadaļas - grānti un aizņēmumi. Nauda grāntu sadaļā nav jāatmaksā.
Tad ir nauda, kuru varēs aizņemties un kura būs garā termiņā
jāatmaksā. Tie ir 6,8% no IKP 2019. gadā. Latvijas gadījumā tie ir
aptuveni 2,5 miljardi. Mēs varam 2 miljardus paņemt grāntos un 2,5
miljardus varam caur šo fondu paņemt garos aizņēmumos. Šie skaitļi
balstās IKP prognozēs 2021. gadam un var mainīties, taču viss šis
plāns ir uzbūvēts tā, ka to vienu reizi apstiprina un pēc tam
atjaunina atbilstoši reālajiem rādītājiem. Šeit nav runas par jaunu
plānu, kā Latvija [Finanšu ministrijas personā] grib. Ja Latvija
ies šo ceļu, tad visa tā smagā apstiprināšanas procedūra būs jāiet
vēlreiz. Te ir vēl viena lieta. Vasarā ir paredzēts šo plānu
finansēšanas avansējums 13% apmērā no iesniegtā plāna, un šī nauda
tiks ieskaitīta Valsts kasē. Ja jūs plānu iesniedzat tikai par 70%,
tad jums iedod nevis 260 miljonus, kas būtu pie 100%, bet tikai 200
miljonus. Tātad tas jau ir stulbi [atteikties no 60
miljoniem].
- Jūs pieminējāt, ka Finanšu ministrija ir ierosinājusi dalīt naudu
2022. gadā pirms Saeimas vēlēšanām. Par kuru naudu tieši ir
runa?
- Par šiem 30%, kas tajā brīdī būs jau zināmi precīzi, kad
prognozes kļūs par faktu. Tas ir, pēc 2022. gada 30. jūnija.
Saeimas vēlēšanas būs 2022. gada oktobra pirmajā nedēļā, tātad tas
notiks dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Var tikai iedomāties, kādi
populistiski projekti aizies koalīcijā. Otrkārt, tas skaitīsies
plāna grozījums vai papildinājums. Jebkurā gadījumā to skatīs
Eiropas Komisija. Tas prasīs laiku, un, galvenais, mums par kaunu
būs atkal jāiet uz Eiropas Padomi apstiprināt šo daļu. Finanšu
ministrija taisās dalīt naudu, kura vēl nav precīzi zināma, bet
kopējais Eiropas Atveseļošanas plāns tika izvirzīts ne jau tāpēc,
lai naudu dalītu, bet gan lai to sekmīgi ieguldītu un panāktu
rezultātu. Tas ir plāns, kā mums jau citā kvalitātē tikt ārā no
pandēmijas.
- Vai šobrīd Latvijas valdība un Latvijas Finanšu ministrija vēl
var situāciju glābt?
- Tāpēc jau es šos jautājumus izvirzu, jo laiks vēl ir līdz 30.
aprīlim, kad ir pēdējais termiņš, kad šos plānus var papildināt
pirms apstiprināšanas. Līdz šim datumam mums ir iespējas papildināt
savus plānus ar šo 30% sadaļu. Šos plānus varētu papildināt ne
tikai kvantitatīvi, bet ar kvalitatīvi, jo daudzi projekti ir visai
apšaubāmi, uz ko ir norādījuši gan darba devēji, gan darba ņēmēji.
Bija paredzēts, ka plāna izstrādes gaitā viņi tiek iesaistīti, arī
pašvaldību savienība un citi sociālie partneri. Šobrīd vēl ir
iespēja šo plānošanas neveiksmi izlabot un to uzlabot gan
kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
- Tātad gala termiņš ir 30. aprīlis?
- Jā.
- Un, ja visi politiskie spēki, sociālie partneri vienotos, tad ir
vēl laiks visu labot?
- Protams. Tas arī ir mans mērķis. Iesniegt plānu par vismaz 100%,
jo Eiropas Komisija gribēja redzēt katras valsts plānus pat virs
šiem 100%. Nevis mazāk, bet vairāk. Par 115%, jo doma ir, ka tāpat
daži projekti var izkrist, un tad gala finansējums varētu būt tuvs
šim 100% līmenim. To, cik man zināms, ir izdarījuši visi. Tuvu 100%
un vairāk.
- Mēs esam vienīgie tādi?
- Ar 70% vienīgie. Neesmu dzirdējis, ka kāda no valstīm būtu tā
rīkojusies. Eiropas Komisija šo informāciju oficiāli neizplata, bet
neoficiāli nekas tāds nav dzirdēts, ka kāda valsts būtu iesniegusi
plānus tikai par 70%, kā to darām mēs.
- Jūs, jādomā, ka esat kontaktā ar politiķiem gan savā partijā, gan
arī ar citiem. Kādas redzat izredzes esošajā politiskajā salikumā
situāciju glābt?
- Esmu centies saasināt uzmanību uz šo situāciju, cik manos spēkos,
lai šo plānu paspētu uzlabot.
- Kāda ir atsaucība?
- Šobrīd nezinu. Finanšu ministrs ir slims, un viņš arī nosaka to
toni. Neviens cits tur neko nesaka. Sociālie partneri ir
atsaukušies. Esmu bijis kontaktā gan ar darba devējiem, gan darba
ņēmējiem. Viņi ir apņēmības pilni pilnveidot šo plānu, bet bumba ir
viņu pusē, kā viņi ar valdību to darīs.
- Kādas Latvijai varētu būt ekonomiskās sekas, gan īstermiņa, gan
ilgtermiņa, ja plāns netiks uzlabots un tiks iesniegts tāds, kāds
tas ir tagad?
- Tāpat kā ar vakcinēšanu mēs esam pēdējās vietās, tā arī paliksim
ekonomiskajā attīstībā, nākot ārā no šīs pandēmijas. Pagājušā gadā
tādas valstis kā Vācija varēja iepumpēt savam biznesam milzu naudu,
kas gāja caur valsti, jo viņi ļoti stipri atbalstīja savu biznesu,
lai tas nezaudētu tirgus daļu gan globāli, gan ES vienotajā tirgū.
Savukārt mēs neizmantojam mums pieejamos resursus savu biznesu,
savu cilvēku attīstībā, sociālajā nodrošinātībā, lai viņi justos
droši. Šis jau ir palaists garām. Ja mēs vēl neņemsim to, ko var
paņemt, tad tas ir skumji. Tā ir zīme mazajiem, vidējiem uzņēmējiem
un citiem, ka šai valstij nav vēlme būt konkurētspējīgai
pēcpandēmijas situācijā. Ne Eiropā, ne globāli. Domāju, ka daudziem
uzņēmīgiem cilvēkiem saplaks enerģija no šīs situācijas. Būsim astē
savā ekonomiskajā attīstībā. Ar Bulgāriju cīnīsimies [par pēdējo
vietu]. Var būt, ka Bulgāriju šajā ziņā pārspēsim. Tāpat kā
nevakcinēšanā viņus noķersim un pārspēsim.
- Cerēsim, ka tik traki nebūs.
- Es, protams, drusku pārspīlēju un arī uz to ceru.
Bens Latkovskis, Nra.lv
