Pensiju piemaksām jābūt 3 eiro
Jau pagājušajā rudenī pensionāri, apspriežot pensiju indeksācijas
kārtību, sprieda, kā palīdzēt tieši tiem pensionāriem, kuriem ir
viszemākās pensijas. Pensijas katru gadu pārskata indeksācijas
rezultātā, tomēr ne vienmēr šis pielikums atspoguļo reālo dzīves
dārdzības pieaugumu, kā arī ir diskusijas par to, vai ir pareizi
noteikta indeksācijas kārtība. Jau vairākus gadus pensiju
indeksācijā ņem vērā cilvēka darba stāžu, un pensijas pieaugums ir
atkarīgs no darba stāža gadiem - jo lielāks darba stāžs, jo lielāks
pensijas pielikums indeksācijā.
“Lielai daļai pensionāru problēma ir nelielie darba stāži,
turklāt ar grūtībām pierādīti, jo mūsu nesenā vēsturē ir bijuši
periodi, kad cilvēki ir strādājuši, bet ne vienmēr tas ir tagad
ieskaitīts darba stāžā. Nepatīk sadalījums pēc darba stāža, jo
indeksācijas mērķis ir saglabāt pensijas pirktspēju, kad palielinās
patēriņa cenas, bet sanāk tā, ka daļai pieliek vairāk, daļai mazāk,
lai gan tā inflācija visus skar vienādi,” Neatkarīgajai sacīja Aija
Barča. Tieši pensiju piemaksas par darba stāžu padomju gados
(precīzi - līdz 1996. gadam) ir veids, kā atbalstīt seniorus.
Pirms šā gada budžeta izstrādes seniori nāca klajā ar priekšlikumu
palielināt pensiju piemaksas tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri
pensionējušies līdz 1996. gada 31. decembrim, no pusotra eiro uz
diviem eiro par vienu darba stāža gadu, savukārt tiem, kuri
pensionējušies, sākot no 1997. gada - pensiju piemaksu noteikt
pusotra eiro apmērā par vienu darba stāžu gadu.
Šis jautājums ir un būs aktuāls arī šogad, jau veidojot nākamā gada
budžetu. Aija Barča norāda, ka pašlaik Latvijas Pensionāru
federācijas prasība, visticamāk, būs dubultot pensiju piemaksu
senioriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, tātad palielinot
to no pusotra līdz trim eiro.
Savukārt tiem senioriem, kuri pensijā aizgāja līdz 2011. gada 31.
decembrim, piemaksu noteikt divu eiro apmērā. Pašlaik šī piemaksa
ir viens eiro. “Šādā veidā ieguvēji būtu tie seniori, kuri
aizgājuši pensijā vissenāk un kuru lielākais darba stāžs patiešām
veidojies vēl padomju laikos, uzskatām, ka arī pensiju piemaksai
šiem senioriem jābūt lielākai,” saka federācijas vadītāja.
Piemaksas visiem senioriem
“Mēs pagājušajā gadā iestājāmies arī par pensiju piemaksām
pensionāriem, kuri pensionējas kopš 2012. gada un kuri pašlaik šīs
piemaksas vispār nesaņem, šo priekšlikumu politiķi neatbalstīja,
tomēr mēs no šīs prasības neatkāpjamies un aicināsim šogad vēlreiz
lemt par šo jautājumu,” norāda A. Barča.
Jāatgādina, ka Saeimā pērn jau bija iesniegts Labklājības
ministrijas sagatavots likumprojekts, kas paredzēja šo netaisnību
pret pensionāriem labot, taču dažādu iemeslu dēļ deputāti to
neatbalstīja. A. Barča Labklājības ministrijas sagatavoto
priekšlikumu un likumprojektu dēvē par ļoti korektu un sabalansētu
attiecībā pret valsts budžetu. Pensiju piemaksas “jaunajiem”
pensionāriem piešķirtu pakāpeniski un līdz ar to arī finansējums
būtu jāpiešķir palēnām. “Mēs uzskatām, ka jaunajiem pensionāriem
šīs piemaksas varētu sākotnēji piešķirt viena vai pusotra eiro
apmērā par darba stāža gadu,” saka A. Barča. Viņa uzsver, ka
tiklīdz to ļaus ar Covid-19 epidēmiju saistītie drošības pasākumi,
Latvijas Pensionāru federācija noteikti tiksies sēdēs un šos
jautājumus apspriedīs, un vienosies.
Priekšlikumu pasmeļ politiķu solījumos
Būtisks jautājums senioriem ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
neapliekamais minimums pensijām. Pašlaik šis neapliekamais minimums
ir 330 eiro. Jau pagājušajā gadā Pensionāru federācija prasīja
palielināt šo neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā, pērn tā
bija 430 eiro. “Arī šobrīd mūsu prasība ir noteikt neapliekamo
minimumu pensijām minimālās algas apmērā, tas ir, 500 eiro,” uzsver
A. Barča un vēlreiz atgādina, ka šādu priekšlikumu seniori
pasmēlušies no pašiem politiķiem, kuri vēl pirms pāris gadiem
kaismīgi priekšvēlēšanu runās teica, ka pensionāriem neapliekamais
minimums būs vismaz 500 eiro.
Inga Paparde, Nra.lv
