"Runājot par gaisa kvalitāti, jāatceras, ka lielākais
piesārņojums parasti ir iekštelpās, tādēļ glābiņu telpās var rast
vien tad, ja ir ierīkota gaisa attīrīšanas sistēma vai tiek
darbināta kāda attīrīšanas ierīce. Izņēmums ir īslaicīgs liels
piesārņojums - smogs, ugunsgrēka dūmi," raksta Trallis.
Viņš norāda, ka galvenie PM2.5 un PM10 piesārņojuma avoti
iekštelpās ir krāsnis un plītis, īpaši malkas apkure un ēdiena
gatavošana augstā temperatūrā jeb cepšana, kā arī smēķēšana un
sveču vai smaržkociņu dedzināšana.
Kā zināms, visu Eiropu, izņemot galējos ziemeļaustrumus,
pārklājis silta gaisa slānis, zem kura "iesprūdis" vēsāks gaiss.
Gaisa slāņu sajaukšanos kavē plašs augsta spiediena apgabals.
Nedēļas vidū sliktākā gaisa kvalitāte gaidāma Centrāleiropā, arī
Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Latvijā gaisa kvalitāte nedaudz
uzlabosies, salīdzinot ar situāciju nedēļas sākumā.
Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojums ar daļiņām PM2.5 šajās
dienās Latvijā caurmērā ir augstāks nekā 2020.gada oktobra sākumā,
kad gaisu piesārņoja ugunsgrēku dūmi no Krievijas un Ukrainas, bet
daļiņu PM10 koncentrācija valstī kopumā nav tik augsta.
PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, PM2.5 -
cietās daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Vairāk nekā pusi
no PM10 piesārņojuma veido PM2.5 daļiņas. PM2.5 daļiņas galvenokārt
rodas degšanas procesos.
Iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma
ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu
sistēmas saslimšanām būtu jāierobežo pastaigas un jebkāda veida
liela fiziskā slodze. Ikvienam, ja sāk sūrstēt kakls vai nāk
klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes.
Nra.lv
