Pieminot Latvijas iedzīvotāju pirmās masu deportācijas 80. gadadienu, tapis īpašs dievkalpojums "Piedot un neaizmirst" (video)

2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pieminot deportāciju upurus, vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas. Līdztekus tam, šodien pirmizrāde īpašam dievkalpojumam deportāciju atcerei "Piedot un neaizmirst".

Video dievkalpojumu veidojusi LELBPasaulē mācītāja Rudīte Losāne, sadarbojoties ar mūzikas autori Elīnu Līci un režisoru Kasparu Eniņu.

Mācītāja Rudīte Losāne: "Vai piedot? Kāpēc piedot? Kam piedot? Par ko piedot? Kā piedot? Atbildes varbūt izdodas rast dievkalpojumā, kas šoreiz ir citāds kā ierasts, jo citāda bija tā tālā 1941. gada 14.jūnija diena latviešu tautas liktenī, kura joprojām rosina meklēt atbildes uzdotajiem jautājumiem."

1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta konvoja karaspēka daļas ar milicijas darbinieku un vietējo komunistiskās partijas un padomju aktīvistu atbalstu apcietināja 15 400 okupētās Latvijas iedzīvotājus. Apcietinātos aizveda uz dzelzceļa stacijām, kur vīriešus nosķīra no viņu ģimenēm, visus sadzina lopu vagonos, lai deportētu prom no dzimtenes, prom no mājām. Sievietes, bērnus un gados vecus cilvēkus aizveda mūža nometinājumā uz Krasnogorskas, Novosibirskas apgabaliem un Kazahstanas ziemeļu rajoniem. Apcietinātos vīriešus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Pret viņiem tika izvirzītas apsūdzības un viņus tiesāja. Nāves sodu piesprieda vairāk kā 690 apsūdzētajiem. Daudzi no viņiem nomira soda izpildi nesagaidot. Pavisam ieslodzījumā mira vairāk kā 3400 no dzimtenes deportēto. Pēc soda termiņa beigām izdzīvojušos neatbrīvoja, bet izsūtīja uz PSRS ziemeļu rajoniem.

Tie, kuriem palaimējās izdzīvot, dzimtenē varēja atgriezties pēc Staļina nāves piecdesmito gadu vidū, sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Daudzas ģimenes tā arī vairs nekad nesatikās...

Pieminot Latvijas iedzīvotāju pirmās masu deportācijas 80. gadadienu, tapis īpašs dievkalpojums

Pieminot Latvijas iedzīvotāju pirmās masu deportācijas 80. gadadienu, tapis īpašs dievkalpojums "Piedot un neaizmirst" (video)

Pieminot Latvijas iedzīvotāju pirmās masu deportācijas 80. gadadienu, tapis īpašs dievkalpojums "Piedot un neaizmirst" (video)

2021. gada 14. jūnijā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pieminot deportāciju upurus, vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas. Līdztekus tam, šodien pirmizrāde īpašam dievkalpojumam deportāciju atcerei "Piedot un neaizmirst".

Video dievkalpojumu veidojusi LELBPasaulē mācītāja Rudīte Losāne, sadarbojoties ar mūzikas autori Elīnu Līci un režisoru Kasparu Eniņu.

Mācītāja Rudīte Losāne: "Vai piedot? Kāpēc piedot? Kam piedot? Par ko piedot? Kā piedot? Atbildes varbūt izdodas rast dievkalpojumā, kas šoreiz ir citāds kā ierasts, jo citāda bija tā tālā 1941. gada 14.jūnija diena latviešu tautas liktenī, kura joprojām rosina meklēt atbildes uzdotajiem jautājumiem."

1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta konvoja karaspēka daļas ar milicijas darbinieku un vietējo komunistiskās partijas un padomju aktīvistu atbalstu apcietināja 15 400 okupētās Latvijas iedzīvotājus. Apcietinātos aizveda uz dzelzceļa stacijām, kur vīriešus nosķīra no viņu ģimenēm, visus sadzina lopu vagonos, lai deportētu prom no dzimtenes, prom no mājām. Sievietes, bērnus un gados vecus cilvēkus aizveda mūža nometinājumā uz Krasnogorskas, Novosibirskas apgabaliem un Kazahstanas ziemeļu rajoniem. Apcietinātos vīriešus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Pret viņiem tika izvirzītas apsūdzības un viņus tiesāja. Nāves sodu piesprieda vairāk kā 690 apsūdzētajiem. Daudzi no viņiem nomira soda izpildi nesagaidot. Pavisam ieslodzījumā mira vairāk kā 3400 no dzimtenes deportēto. Pēc soda termiņa beigām izdzīvojušos neatbrīvoja, bet izsūtīja uz PSRS ziemeļu rajoniem.

Tie, kuriem palaimējās izdzīvot, dzimtenē varēja atgriezties pēc Staļina nāves piecdesmito gadu vidū, sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Daudzas ģimenes tā arī vairs nekad nesatikās...