Otrdiena, 24. Novembris
Radio Valka

Nacionālā apvienība rosina piešķirt papildu finansējumu onkoloģijas diagnostikai un ārstēšanai

Nacionālā apvienība rosina piešķirt papildu finansējumu onkoloģijas diagnostikai un ārstēšanai
© Foto: Atzī:me

Lai mazinātu onkoloģisko slimību izplatību un uzlabotu ārstēšanu, tiek rosināts piešķirt papildu finansējumu dzemdes kakla vēža skrīningam un prostatas vēža skrīningam, kā arī noteiktiem medikamentiem onkoloģijas ārstēšanai. Attiecīgajiem skrīningiem 2021.gadā būtu nepieciešami vairāk nekā 750 tūkstoši eiro, savukārt zāļu kompensācijai - 28 miljoni eiro.

Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais mirstības cēlonis Latvijā uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām. 2019.gadā ar ļaundabīgiem audzējiem mira 5924 cilvēki. Gandrīz trešdaļa no viņiem, 27%, bija vecumā līdz 64 gadiem. Pirmsvēža periodā cilvēki neizjūt simptomus, un viņiem nav sūdzību par veselību, tādēļ īpaši svarīga ir agrīna diagnostika. Savukārt pēcāk ir būtiski mazināt negatīvo ietekmi uz saslimušā veselību un dzīves kvalitāti, nodrošinot efektīvus medikamentus.

"Strādājot Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupā, esam izvirzījuši prioritātes onkoloģisko saslimšanu jomā. Pirmkārt, tā ir profilakse un slimību agrīna diagnostika. Otra būtiska nepieciešamība ir plašāka medikamentu izmaksu kompensācija. Nevar pieļaut, ka redzam augstus mirstības rādītājus to slimību gadījumā, kas citās valstīs ir ārstējamas. Šobrīd Latvijā pieejams salīdzinoši šaurs medikamentu klāsts, un ārstēšanai cilvēki nereti lūdz ziedojumus. Tā ir nepieņemama situācija," uzsver Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Papildu finansējums nepieciešams, lai uzlabotu dzemdes kakla vēža skrīninga kvalitāti, jo esošā pieeja, Leišmana krāsojuma metode, ir novecojusi, un to neizmanto nevienā Eiropas valstī. Tāpat nepieciešams finansējums valsts apmaksātam prostatas vēža skrīningam. Profilaktiskās pārbaudes ļautu iedzīvotājiem pārliecināties par savu veselības stāvokli, un, ja atklāta slimība, sākt savlaicīgu ārstēšanos.

Indriksone iezīmē, ka Latvijā zāļu kompensācijai piešķirtais finansējums ir ievērojami mazāks nekā citur Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinot 2019.gadā piešķirto finansējumu, tas ir par 20% mazāks nekā Lietuvā un par 30% mazāks nekā Igaunijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Finansējuma dēļ Latvijā medikamentu pieejamība ir zemākā Eiropas Savienībā: no 2769 Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētiem medikamentiem tikai 628 (23%) tiek izplatīti un lietoti Latvijā. Tai pat laikā pacientu skaits, kam nepieciešama terapija ar kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm, aug. Jau šogad papildus nepieciešami 12 miljoni eiro, lai nodrošinātu inovatīvu zāļu terapiju visiem, kam tas nepieciešams.

Veselības ministrijas dati liecina, ka dzemdes kakla vēža skrīningam un prostatas vēža skrīningam būtu nepieciešami turpat 757 tūkstoši eiro. Savukārt medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai pirmajā gadā nepieciešami 28 miljoni eiro, savukārt otrajā - 38 miljoni eiro. Indriksone atzīmē, ka daļu līdzekļu varētu rast, straujāk palielinot akcīzes nodokli karsējamai tabakai un citiem tabakas izstrādājumiem. Tas nestu papildu ienākumus, turklāt ierobežotu produktus, kas rada riskus veselībai. Finansējums onkoloģijas nozarei būtu vēl viens būtisks solis veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, līdzās mediķu algu palielinājumam, kam nākamā gada budžetā līdzekļi jau atrasti.

Arenanet.lv