Svētdiena, 28. Februāris
Radio Valka

No Ignalinas AES izņemta pēdējā nebojātā kodoldegviela

No Ignalinas AES izņemta pēdējā nebojātā kodoldegviela
Foto: publicitātes foto

Apmaiņā pret uzņemšanu Eiropas Savienībā Lietuvas valdība Briselei savulaik apsolīja slēgt Ignalinas atomelektrostaciju, jo nākotnes plānos ietilpa Baltijas valstu un Polijas kopprojekts – Visaginas atomelektrostacija. Taču Visaginas projekts ir nomuļļāts, un tagad Lietuvai atliek vien celt politisku paniku par Baltkrievijas uzbūvēto Astravjecas atomelektrostaciju un saiņot glabāšanai savas Ignalinas radioaktīvos gružus. Tas jāsaskaņo ar Latviju.

19. februārī pavisam netālu no Latvijas robežas notika no kodoldrošības viedokļa ļoti svarīgs, lai neteiktu, ka bīstams pasākums. Ignalinas 2. energoblokā tika izņemta pēdējā nebojātā izstrādātā kodoldegviela un nogādāta pagaidu glabātavā. No 1. bloka nebojātā degviela izņemta jau pērnvasar. Tagad sāksies sagatavošanās darbi bojātās kodoldegvielas izņemšanai, kas būšot vēl komplicētāks pasākums.

Tā ziņots atomelektrostacijas mājaslapā. Pagaidām pasākums noritējis veiksmīgi - bez avārijām.

Viss, kas notiek Ignalinas AES rūpnieciskajā teritorijā, attiecas arī uz Latviju, jo stacija atrodas taisnā līnijā nepilnus desmit kilometrus no Latvijas robežas un tikai 30 kilometrus no Daugavpils. Atomelektrostacija tika izslēgta 2009. gada 31. decembrī, un tagad tā pārtop milzīgā radioaktīvo atkritumu glabātavā. Dažāda veida un drošības pakāpes konteineri virs un zem zemes atradīsies speciālās būvēs pusotra kilometra rādiusā ap Ignalinas AES. Tātad turpat blakus Latvijai atradīsies konteineru simti, pilni ar izlietotu kodoldegvielu un radioaktīviem atkritumiem.
Notiek sabiedriskā apspriešana

Pēc visas degvielas izvešanas no energoblokiem un sasaiņošanas drošos metāla un betona apvalkos, sāksies arī pašas stacijas demontāža un dekontaminācija (procedūra radiācijas piesārņojuma novēršanai). Tas ir pasākums, kas teorētiski var atstāt ietekmi uz vidi, arī Latvijas vidi. Tāpēc mūsu Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā ievietots “Paziņojums par Ignalinas atomelektrostacijas A-2 un V-2 bloku demontāžas un dekontaminācijas ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu un priekšlikumu sniegšanas iespēju”. Apspriešana turpināsies vēl līdz 25. februārim. Kurš kaut ko vairāk saprot no kodolfizikas, var iedziļināties starojuma prognozēs un radionukleīdu emisiju devās, kas uzrādītas ietekmes uz vidi novērtējuma pārskatā: “Pamatojoties uz veikto novērtējumu, maksimālā gada reprezentanta efektīvā deva būs 1,08Е-04 mSv, kas veido 1,08E-01% no puses ierobežotās efektīvās devas - 0,2 mSv saistībā ar radionuklīdu izmešiem vides gaisā. Iespējamais kaimiņvalstu iedzīvotāju apstarojums būs vēl mazāks, jo tie atrodas lielākā attālumā no emisijas avota.”

Latvijas sabiedrībai atliek paļauties uz lietuviešu veiktajiem aprēķiniem un optimistisko secinājumu, ka reaktora sagraušana un sapakošana dzelzsbetona zārciņos nekādu bīstamību neradīs.

Viss būs ļoti labi

Lūk, daži citāti, no apspriežamā projekta kopsavilkuma:

“Plānotā saimnieciskā darbība tiks veikta Ignalinas AES rūpnieciskajā teritorijā, tālu no pastāvīgām apdzīvotām vietām Latvijā un Baltkrievijā. Nekāda ietekme uz Latvijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem vai acīmredzamas sociālās un ekonomiskās vides izmaiņas netiek prognozētas.

Ņemot vērā to, ka plānotās saimnieciskās darbības radioloģiskā ietekme uz vidi būs ievērojami mazāka, nekā iekļauts plānā, var apgalvot, ka plānotā saimnieciskā darbība neradīs ietekmi uz Baltkrievijas Braslavas rajona un Latvijas Daugavpils reģiona, kuri atrodas tālāk no iespējamā emisijas avota, vides komponentiem.

Ja notiek radioaktīvo materiālu izplatīšanās ārpus sanitārās aizsardzības zonas robežām (3 km rādiusā) normu pārsniegšana, sāk darboties Avārijas gatavības plāns un tiek īstenota radiācijas stāvokļa novērošana SAZ un ārpus tās robežām. Ņemot vērā izveidojušos stāvokli, jāīsteno iedzīvotāju aizsardzības ārpus SAZ robežām pasākumi, kā arī personāla apstarošanas devu ierobežošanas pasākumi.”
Ciest var tikai personāls

Un projekta kopsavilkuma noslēgumā vēlreiz ģenerālais secinājums:

“Plānotā saimnieciskā darbība neradīs ietekmi nedz uz sociāli ekonomiskiem, nedz uz kaimiņvalstu (Baltkrievijas un Latvijas) vides komponentiem, nedz uz šo valstu iedzīvotāju veselību.”

Iespējamo avāriju analīze liecina, ka ciest var tikai darbinieki likvidējamajā AES: “Incidentu, kas var rasties, veicot plānoto A-2 un V-2 bloku iekārtu demontāžas un dezaktivācijas saimniecisko darbību, analīze rāda, ka to negatīvā ietekme iespējama tikai uz personālu, kurš tieši veic demontāžas un dezaktivācijas darbus savās darba vietās.”

Kopumā šajā Ignalinas AES likvidācijas projekta posmā plānots demontēt un noglabāt 11 tūkstošus tonnu stacijas iekārtu. Lielākā daļa radioaktīvo atkritumu (84%) tiks dezaktivēta līdz nulles klasei, uz ko vairs neattieksies radioaktīvās drošības prasības.
Vajadzēs vairāk svecīšu

Plānots, ka pilnīga Ignalinas AES likvidācija tiks pabeigta līdz 2038. gadam, un lietuviešiem šis lēnais process kalpos kā nemitīgs atgādinājums par zaudēto enerģētisko neatkarību. Varbūt situācija arī nav gluži tāda, kā pie Ignalinas AES slēgšanas prognozēja politiķis Andrjus Kubiļus: “Izskatās, ka mūs gaida tumsa un sveces gaisma.” Taču savā pēdējā darbības gadā AES saražoja 70% no Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas.

No ieceres uzbūvēt jaunu un drošu atomelektrostaciju turpat netālu Visaginā, nekas nav sanācis. Baltijas valstis un Polija nemācēja vienoties par kopīgiem ieguldījumiem un sadalīt potenciālos labumus. Tikmēr baltkrievi savu Astravjecas atomelektrostaciju uzbūvēja, iedarbināja un tagad apgrūtina Eiropas enerģētikas tirgu ar pārāk lētu elektrību. Lietuviešiem tagad atliek vien izdarīt spiedienu uz sabiedrotajiem, Latviju ieskaitot, lai mēs no Baltkrievijas elektrību jebkādu iemeslu dēļ nepirktu. Piemēram, drošības apsvērumu dēļ - jo stacija ir pārāk tuvu Lietuvas robežai. Tehniski tas ir tikpat kā neiespējami, bet politiski nepieciešami. Nupat, pirmo reizi viesojoties Latvijā, jaunais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atveda Enerģētikas ministrijas ziņojumu par pašreizējo elektroenerģijas tirdzniecību un viedokli par Astravjecas atomelektrostaciju. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs to nodevis Ekonomikas ministrijai, bet attiecībā uz izskatīšanas termiņiem Landsberģim neko nesolīja.

Imants Vīksne, Nra.lv