Pirmie turienes Veselības ministrijas dati rādīja, ka tikai 317
no 715 425 jeb 0,04% cilvēku inficējās nedēļu pēc pilnīgas
vakcinācijas pret kovidu. 16 cilvēkiem jeb 0,002% bija jāārstējas
slimnīcā.
Koronavīrusa inficēto ļaužu skaita grafikā kopš 14. janvāra, kad
vēl bija vērojams lielākais kāpums (gandrīz desmit tūkstoši
septiņās dienās), 19. februārī to jau ir mazāk nekā četri tūkstoši.
Turklāt tendence ir pikējoši lejup vērsta uz aizvien mazāku
inficēto skaitu.
Izraēla ir pirmajā vietā labā nozīmē arī mirstībā - pašlaik tikai
0,7% no inficētajiem nomirst. Tas ir mazākais rādītājs pasaulē, bet
otrajā vietā ir Vācija - 1,2%.
Tas vieš optimismu, ka šī valsts tiks galā ar sērgu un pēc tam
pārējā pasaule tāpat.
Kad atnāks latviešiem tie laiki?
Latvijā vakcināciju uzsāka 28. decembrī. 18. februārī pirmo
vakcīnas devu bija saņēmis 25 471 cilvēks, kas ir 1,23% no
iedzīvotājiem. Grandiozs sasniegums! Tā gan ir tikai pirmā deva.
Līdz šim bija kaut kā pierasts apzināties, ka Latvija tomēr nav
pati pēdējā valsts visādos sasniegumos, ka ir vēl vismaz kaut vai
Bulgārija, kas Eiropas Savienībā ir zem mums. Nesen internetā
pieejamie dati rādīja tur 0,9% vakcinētos no iedzīvotājiem, bet ir
bažas, ka patlaban arī Bulgārija skrien mums garām. Basketbolā
sestdien jau aizskrēja...
Pie mums premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir mazliet sabāris
Vakcinācijas projekta biroja vadītāju Evu Juhņēviču, ka tempi
varēja būt straujāki. No tā tagad tempi augs.
Pie mums pagaidām ir pavāji rezultāti gan ar mirstību, gan ar
kovida izplatību, tāpēc par šiem skaitļiem negribas pat runāt. Var
parunāt par citiem skaitļiem - par summām.
Par 640 tūkstošiem eiro ir izveidots speciāls Vakcinācijas projekta
birojs, kura vadītājas mēnešalga ir 4905 eiro. Papildus par 20
tūkstošiem eiro Veselības ministrija rūpējas, lai biroja
darbiniekiem būtu ērti strādāt - lai ir galdi un galda lampas vai
kaut kā tā. 10 paceļamie darba galdi kopumā izmaksāja 4682,70 eiro
(tātad aptuveni 468 eiro viens), 10 atvilktņu bloki - 2057 eiro
(aptuveni 206 eiro viens), 10 biroja krēsli - 2299 eiro (aptuveni
230 eiro viens), 10 portatīvie datori - 10 326,87 eiro (1033 eiro
viens), divi drēbju skapji - 457,38 eiro (aptuveni 229 eiro viens).
Līdz ar to vienas darba vietas iekārtošana jaunajam Vakcinācijas
birojam izmaksāja 1982 eiro.
Nu un tad vēl birojam ir vajadzīgi jaunajam digitālajam laikmetam
atbilstīgi vakcinācijas pret Covid-19 procesa IT risinājumi.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Finanšu ministrijai no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem lūdza piešķirt Veselības ministrijas
padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam finansējumu ne
vairāk kā 1 450 330 eiro apmērā, lai nodrošinātu vakcinācijas
sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu vakcinācijas
procesu, izveidojot speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa
pārvaldībai. Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija bez
kādiem jautājumiem no valdošo partiju puses šo skaitli atbalstīja,
un pasākums jau rullē uz priekšu.
Izstrādās, integrēs, automatizēs un digitalizēs
Finansējums ir sadalīts vairākās daļās - risinājuma izstrādei,
integrācijai ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām,
integrācijai ar valsts reģistriem, risinājuma atbalstam 12
mēnešiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
informācijas sistēmu pielāgošanai, infrastruktūras nomai sistēmas
izvietošanai un Nacionālā veselības dienesta sistēmas uzturēšanas
papildu izmaksu segšanai, kā arī iedzīvotāju digitālajai
apziņošanai par laiku un vietu, kad jāierodas uz vakcināciju.
Lai pasākumam piešķirtu lielāku svaru un ticamību, ka lieta ir
nopietna, 27 eksperti no “Tet”, vCert.lv”, “Emergn”, “CTCo”, “PwC
Information Technology Services”, “If P&C Insurance”,
“Veselības centru apvienības”, “Longenesis”, Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas, “Accenture Latvia”, “Sharentic”, VM,
“Helmes Latvia”, XWP, “White Digital”, “TechHub Riga”, “Ernest
& Young” un “Latvijas mobilais telefons” definēja būtiskākās
vajadzības un prasības vakcinācijas procesa pārvaldībai un
automatizācijai. Tika izveidotas četras darba apakšgrupas, lai īsā
laikā nointervētu veselības jomas ekspertus un izstrādātu
risinājumu atbalstāmo procesu kartes un detalizētākas prasības
izstrādei potenciālajam programmas veidotājam.
Te neviļus rodas jautājums: “Kāpēc ekspertu bija tik vien? Kāpēc ne
50 vai 100?” Varēja pieaicināt arī sabiedriskās organizācijas
“Delnu”, “Providus”, kā arī Latvijas Šķirnes trušu audzētāju
asociācijas, Latvijas Kinoloģiskās federācijas, Latvijas Biškopības
biedrības un citu organizāciju ekspertus, lai jaunā IT risinājuma
nodrošinātāja izvēle būtu vēl caurspīdīgāka. Varētu kandidātus
atlasīt stadionā… Ak, bet nu, jā - kovida pulcēšanās ierobežojumi
neļauj.
Esot bijuši trīs potenciālie izstrādātāji. Veselības ministrija
vairāk nekā nedēļu un arī vēl piektdien slēpa, kas ir laimīgais
uzvarētājs. Bet, lai kas viņš būtu, iedzīvotāju digitālajai
apziņošanai atvēlētā nauda tiks apgūta, un vēl nezini, vai
pietiks.
Mākonī glabās datus
Jaunajā, skaistajā digitālajā laikmetā ir tāda nianse, ka nevar
precīzi pateikt, cik kas maksā. Varbūt IT risinājumiem vajadzēja
145 eiro no neparedzētajiem izdevumiem, varbūt 145 tūkstošus. Bet
nu, ek, ko tur knapināsies - lai ir 1,45 miljoni! Varētu
izklankarēt arī 145 miljonus, bet tas būs mazliet cits stāsts, līdz
kuram vēl mazliet jāpagaida - valstiski jau iecerēts izlietot nevis
tikai 145, bet 160 miljonus, lai glabātu datus digitālā mākonī.
Tur, tajā mākonī varētu noglabāt arī 1,6 miljardus, bet nu sākumam
pietiks.
Par 1,45 miljoniem varētu iegādāties kādus robotus vai dronus, kas
paši lido apkārt, izvadājot vakcīnu devas, un ar spēcīgu signālu
sauc pie sevis vakcinēties - par 1,45 miljoniem šādi droni varētu
apmeklēt katru mājsaimniecību un viensētu. Tāds ļoti, ļoti labs
drons ar videokameru maksā 2600 eiro. Bet ir lētāki.
Vispār vakcinācija esot notikusi jau Senajā Ķīnā 6. gadsimtā, kad
dziednieki uzķēra, ka vienu reizi pārslimojušais otrreiz vairs
nesaslimst un sāka cilvēkus vakcinēt, ieskrāpējot ādā mazu brūcīti
un ieberzējot tur slimnieka izdalījumus. Visus gadsimtus cilvēki ir
cīnījušies ar sērgām un arī vakcinējušies - ar vakcinācijas metodi
ir apkarots mēris, bakas, difterija, garais klepus, stinguma
krampji, tuberkuloze un vēl jo daudz visādu šausmīgu slimību. Vai
agrākos laikos bija jātērē 1 450 330 eiro, lai nodrošinātu
vakcinācijas sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu
vakcinācijas procesu, izveidojot speciālu IT risinājumu
vakcinācijas procesa pārvaldībai? Laikam nebija. Cilvēki kaut kā
tomēr zināja, kurp jāiet pēc potes - cits citam pastāstīja, ziņneši
pavēstīja, mācītājs pateica, vēlākos laikos avīzē izlasīja. Taču
tagad bez IT nekur - e-veselības melnajā caurumā jau ir noslīcināti
gandrīz 15 miljoni eiro, taču šis risinājums par 1,45 miljoniem nav
tas risinājums. Šos abus risinājumus tagad saintegrēs kopā. Ja
izdosies saintegrēt un nekas neuzkārsies. Tā vien skaties, ka IT
risinājumi nesanāk svarīgāki par pašu vakcināciju.
Izraēlietis sen jau savakcinēts
Vaicāju attālināti vienam kolēģim no Izraēlas, kā ar vakcināciju
sekmējas? Viņš brīnījās un uzreiz nesaprata manus jautājumus, jo
pie viņiem nevienam nebija prātā ienācis, ka vajadzētu speciālu
vakcinatoru biroju un īpašus IT risinājumus. Izraēlā viss jau bija
kārtībā, pirms kāds kovids sāka plosīties - visi izraēlieši visu
zina tāpat, viņiem ir ciešs kontakts ar slimokasēm. Izraēlas
veselības aprūpes institūcijas ar kovidu cīnās tādā veidā, ka viņu
ierēdņi saņem algu un par to tad arī cīnās. Pats Izraēlas
žurnālists pastāstīja, ka dabūjis jau abas vakcīnas. Pirmo dabūjis
milzīgā teltī tieši pretī Telavivas pašvaldības ēkai. Viss noticis
ātri un ērti - čiks, un viss.
Izraēlā ir izveidots kovida apkarošanas štābs, bet tas ir analogs
mūsu Krīzes vadības padomei. Nu duraki tie izraēļi - varēja taču
arī veidot četras darba grupas, lai izveidotu darba grupu, un pirkt
galdus. Izraēlas valdošās partijas arī varēja parūpēties par darba
vietām saviem pietuvinātajiem, varēja dalīt valsts pasūtījumus
saviem draugiem, radiem un sponsoriem. Bet nejēdz!
Pasaules plašsaziņas līdzekļos gan ir iegājies tā, ka Izraēlas
stratēģiju kovida apkarošanā mēdz dēvēt par “gudro stratēģiju”. Ir
vēl citas valstis, kur stratēģija nav tik gudra, bet ir gana laba.
Ir valstis, kur stratēģija ir paglupa. Ir valstis, kur tā ir
pagalam idiotiska. Kāda stratēģija ir Latvijā?
Māris Krautmanis, Nra.lv
